Bērni paliek rindā, valsts — pie solījumiem

Kaut gan bērnu un grūtnieču veselības aprūpe Latvijā ir noteikta par prioritāti, ko apliecina vairāki likumi, kā arī 2025. gada novembrī valdības pieņemtais "Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam", tomēr pagaidām tā ir prioritāte tikai uz papīra, un izskatās, ka arī nākamgad šajā ziņā izmaiņas nav gaidāmas.

Dažādu iestāžu prognozes liek saprast, ka 2027. gadā nebūs iespēju piešķirt papildu valsts budžeta finansējumu. Valsts kontrole (VK) savā nesen veiktajā revīzijas ziņojumā "Bērnu veselības aprūpe – loterija pēc dzīvesvietas", kur tika analizēta bērnu un jauniešu pieejamība medicīnai, konstatējusi, ka ģimenes par bērnu veselības aprūpes pakalpojumiem no savas kabatas samaksājušas ap 14,5 miljoniem eiro līdzās 93 miljoniem eiro (2024. g.), kas saņemti no valsts naudas maka. Tagad, visticamāk, šī vecāku samaksātā naudas summa ir vēl vairāk palielinājusies.

Valsts kontrole uz Veselības ministrijas (VM) galda ir nolikusi piecpadsmit ieteikumus, kas būtu jāievieš, lai uzlabotu iespējas bērniem un jauniešiem veikt profilaktiskās pārbaudes, kā arī lai reģionos būtu iespēja piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem un bērni 80% gadījumu nenonāktu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tikai tādēļ, ka uz vietas nav bērnu speciālista. Arī šo ieteikumu īstenošanai būs nepieciešama papildu nauda, kuras, visticamāk, nebūs. Ministrija vēl nav aprēķinājusi, cik daudz papildu finansējuma kopumā bērnu veselības aprūpei 2027. gadā būs nepieciešams, taču ir apsolījusi Valsts kontrolei, ka par katra ieteikuma ieviešanu regulāri atskaitīšoties.

Gaida zobārstu, bet atbrauc higiēnists

No pieminētajiem 93 miljoniem eiro lielākā naudas summa, proti, 33 miljoni eiro, tiekot tērēti bērnu zobārstniecībai, ļoti pieprasīta esot arī oftalmoloģija un fizioterapija. Nesen rīkotajā trīs Saeimas komisiju – Sociālo un darba lietu, Latgales apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas – apvienotajā sēdē VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka kā sasniegumu minēja to, ka no 2026. gada 1. septembra visos četros Latvijas reģionos esot pieejams mobilais zobārstniecības busiņš. Tātad tur, kur nav zobārsta, tas piebraucot klāt. Taču tas ir nieks, salīdzinot ar to, kas realitātē nepieciešams. Turklāt Saeimas komisijas sēdē deputāte Alīna Gendele ("Jaunā Vienotība") stāstīja, ka viņa esot izpētījusi, ka šajos busiņos, kas atbrauc uz Latgali, esot tikai zobu higiēnists, kurš padarot vieglāko darbu un pēc tam pasakot vecākiem, ka bērns jāved pie zobārsta, bet rinda pie šī speciālista esot pusgadu vai gadu ilga. "Kad atrodas jaunais zobārsts, kurš ir nolēmis atvērt savu kabinetu lauku teritorijā, ir gatavs nokārtot Veselības inspekcijā visus nepieciešamos dokumentus, tad šis process aiziet līdz absurdam, jo, lūk, kabineta durvju platumam pietrūkstot piecu centimetru, un kabinets netiek reģistrēts," stāstīja deputāte. Viņa piedalījusies nesen Daugavpilī rīkotajā Latvijas Zobārstu asociācijas konferencē, kur zobārsti izrādījuši neapmierinātību, ka viņu ieteikumus politiķi un atbildīgās amatpersonas neņemot vērā. Zobārsti 2023. gadā esot izstrādājuši konkrētus priekšlikumus, kādā veidā varētu samazināt bērnu un pusaudžu rindas pie šiem speciālistiem. Uzrakstījuši ziņojumu un to iesnieguši Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai, bet nekas no tā neesot ņemts vērā.

To, ka situācija ar rindām pie zobārstiem neuzlabojas, rāda kaut vai iespēja tikt pie zobārsta Jelgavas novadā. Laikraksts "Zemgales Ziņas" informē, ka maksas vizīte bērnam jāgaida trīs nedēļas, bet bezmaksas pakalpojumiem kvotas šogad jau esot beigušās. Tas nozīmē, ka vecākiem, kuri šobrīd vēlētos pieteikt bērnu valsts apmaksātai vizītei pie zobārsta, jārēķinās ar iespēju to saņemt nākamajā gadā. Joprojām neesot zināms, kāds būšot valsts apmaksāto pakalpojumu kvotu apjoms un finansējums 2027. gadā.

Optometristiem jādod lielākas iespējas

Valsts kontrole revīzijā par bērnu ambulatorās veselības aprūpes pieejamību secinājusi, ka viens no veidiem, kā uzlabot valsts apmaksātu redzes pārbaužu pieejamību bērniem, būtu plašāka optometristu iesaiste. Uz šo jau gadiem ilgi Veselības ministrijai un citām iesaistītajām struktūrām norādījusi arī Latvijas Optometristu un optiķu asociācija. Optometristi pilnvērtīgas redzes pārbaudes bērniem jau faktiski veicot gan Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (lai arī slēpjot viņu darbību zem oftalmologa pakalpojuma, ko konstatēja arī VK), gan maksas pakalpojumu segmentā.

Optometriste Aiga Švede, kura ir arī Latvijas Universitātes profesore un Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas prezidente, skaidro, ka Latvijā šobrīd cilvēku redzes problēmas risinot 233 sertificēti oftalmologi un 219 sertificēti optometristi. (Optometristi ir redzes pārbaudes un korekcijas speciālisti, bet oftalmologi jeb acu ārsti specializējas acu slimību diagnostikā, medikamentozā ārstēšanā un ķirurģiskajās procedūrās.)

"Abu speciālistu lomas redzes sistēmā ir atšķirīgas, tomēr savstarpēji papildinošas. Tas nozīmē, ka optometrists nav oftalmologa aizvietotājs, bet tajā pašā laikā oftalmologs nebūtu jānoslogo ar redzes pārbaudēm, kurās viņa kompetence nav nepieciešama un kurās var palīdzēt optometrists. Situācijas absurdumu veicina šī brīža kvotu sistēma, kas liek oftalmologiem pieņemt pēc iespējas vairāk pacientu, nevis koncentrēties uz gadījumiem, kuros patiešām nepieciešama padziļināta medicīniska diagnostika un ārstēšana. Rezultātā veidojas garas rindas: pacienti ar acu saslimšanām nesaņem savlaicīgu redzes aprūpi, un valsts apmaksātas obligātās redzes pārbaudes noteiktos vecuma posmos – 13–24 mēnešu, 3 gadu un 6–7 gadu vecumā – saņem tikai neliela daļa bērnu. Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, pirmajā vecuma grupā profilaktisko pārbaužu apjoms nepārsniedz 50%, savukārt nākamajās divās nokrities zem 20%, riskējot, ka laikus neatklātas redzes problēmas var atstāt smagas un reizēm neatgriezeniskas sekas nākotnē," par radušos situāciju stāsta Švede.

Veselības ministrija norāda, ka šis jautājums jāatrisina abām nozares asociācijām – Latvijas Optometristu un optiķu asociācijai un Latvijas Acu ārstu asociācijai –, jo vienīgā problēma esot tā, ka abas asociācijas nevarot savstarpēji vienoties par redzes aprūpes sistēmas tālāko attīstību. Švede uzskata, tā kā acu ārsti visu laiku ir bijuši šī pakalpojuma (un tai skaitā arī piešķirtā finansējuma) ieguvēji, diemžēl sarunas atduras pret nespēju vienoties par to, ka jāmaina sistēma, kas automātiski nozīmētu finansējuma pārdali.

Bet, kamēr abas asociācijas strīdas, tikmēr cieš bērni. Evija Gruncka no Bauskas novada Gailīšu pagasta uzticējusi savu stāstu par abu bērnu Edvarda (6 gadi) un Enijas (1 gads) problēmu saņemt veselības aprūpi "Bauskas Dzīves" žurnālistei Ingunai Mukānei. Bauskas slimnīcā valsts apmaksātā rinda bērnam pie acu ārsta esot aptuveni gadu. "Mums paveicās, ka bija kāds atteicies, un mēs tikām ātri, bet tā bija tikai redzes pārbaude pirms skolas. Reiz puika iebakstīja sev ar koku acī, vajadzēja pārliecināties, ka viss labi. Reģistratūrā teica, lai nākam jau astoņos no rīta. Ieradāmies, pēc brīža iznāca ārste un pateica, ka neņems, jo pieņem bērnus tikai no 10 gadu vecuma. Otrs acu ārsts skatās tikai skolas komisijai. Tā nu devāmies uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS) Rīgā.

Gadu vecajai meitiņai vajadzēja LOR. Zvanot uz Bauskas slimnīcas reģistratūru, mums teica: par valsts līdzekļiem jāgaida gads rindā, par saviem līdzekļiem – 50 eiro. Mums atkal noveicās, ka kāds bija atteicies no valsts vietas, un tikām ātrāk. Pirms četriem gadiem puika ausī iebāza putuplasta bumbiņas. Bauskā atteicās kaut ko darīt, devāmies uz BKUS pie LOR," stāsta Evija Gruncka. Mazo bērnu māmiņa uzskata, ka šī situācija pēdējos gados nav mainījusies, izņemot to, ka cenas LOR pakalpojumam gan augušas. "Pirms diviem gadiem no saviem līdzekļiem bērnam bija jāmaksā 26,50 eiro, šobrīd tie ir 50 eiro."

Kā pārbaudīs, vai acu ārsts pieņem bērnus?

VK revidente Āboliņa Saeimas komisijas sēdē norādīja, ka tieši redzes ārstēšana esot pirmajā vietā izmantoto bērnu veselības aprūpes pakalpojumu ziņā. Viņa uzsvēra, ka valsts apmaksas organizācijai ir liela ietekme uz pakalpojuma pieejamību.

"Veselības ministrija ir pieteikusi reformu, kas uz ministrijas galda bijusi ilgi, un tā ir par optometrista lomu sākotnējā redzes izvērtēšanā. Tas varētu ļoti paplašināt pakalpojumu pieejamību. Faktiski optometristi to jau dara šobrīd – ierodoties vizītē Bērnu slimnīcā, tur priekšā ir optometrists, kurš, izmantojot noteiktu klīnisko algoritmu, redzes problēmu gadījumā nosūta bērnu tālāk pie oftalmologa. Mēs neredzam nekādus šķēršļus, kādēļ optometristi nevarētu iesaistīties bērnu redzes veselības jautājumu risināšanā," Saeimas komisijā atzina Āboliņa.

Pastāv vēl kāda problēma, uz kuru norādīja Valsts kontroles pārstāve, proti, tas, ka Nacionālā veselības dienesta līgumos ar oftalmologiem ir ierakstīta prasība, ka šiem speciālistiem jāpieņem arī bērni, nebūt nenozīmē, ka visi to ievērojot. Nereti, kad vecāki vēlas pieteikt savu bērnu pie oftalmologa, viņiem vizīte tiekot atteikta. Kad Āboliņa NVD pārstāvei, kura piedalījās Saeimas komisijas sēdē, vaicāja, kāds būs kontroles mehānisms šai līguma prasības izpildei, viņa saņēma atbildi, ka NVD reaģēšot tikai uz sūdzībām. No deputātu vidus sekoja ieteikums NVD noorganizēt operāciju "Slepenais klients", kurš apzvanītu oftalmologa pieņemšanas vietas un mēģinātu pierakstīt savu bērnu pie šī speciālista. Tad varēšot iegūt ainu, kas tuvu patiesajai.

Par to, ka bērnu veselības aprūpe ir prioritāte tikai uz papīra, liecina arī VK konstatētais par bērnu pierakstiem rindā pie speciālistiem. Proti, tas, ka bērnam vajadzētu dot priekšroku, netiek ņemts vērā. Piemēram, VK pārstāvji ir izmantojuši iepriekš pieminēto metodi "Slepenais klients" un vēlējušies pie kardiologa pierakstīt piecgadīgu bērnu. NVD mājaslapā internetā uzrādītas 12 ārstniecības iestādes, kurās šis speciālists it kā pieņem bērnus. To izdevies izdarīt tikai vienā no šīm iestādēm. NVD finansējumu bērnu ārstēšanai piešķirot, bet nekādā oficiālā veidā netiekot pārbaudīts, vai medicīnas iestāde vispār bērnus pieņem.

Pēc rentgena izmeklējuma brauc uz Valgu

To, cik ļoti pieprasīta ir valsts apmaksātā bērnu veselības aprūpe, parāda konkrēts gadījums Valkā. 12. oktobrī Valkas novada pašvaldības sociālajos tīklos ticis publicēts paziņojums, ka 11. decembrī pilsētā viesošoties Bērnu veselības busiņš. Novada bērni varēšot saņemt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistu – okulista (acu ārsta) un bērnu neirologa – konsultāciju uz vietas pilsētā. Konsultācijas solītas bez maksas, taču vajadzīga iepriekšēja pierakstīšanās, jo vienā izbraukuma reizē katrs speciālists varot pieņemt tikai līdz 20 bērniem, ziņo laikraksts "Ziemeļlatvija". "Viss pieraksts pie okulista bija pilns stundas laikā pēc paziņojuma publicēšanas. Pie neirologa stundas laikā bija palikušas tikai dažas brīvas vietas," laikraksta žurnālistei Sandrai Pētersonei stāsta Valkas novada pašvaldības sabiedrības veselības organizatore Baiba Vorobjeva. Valkā atrodas arī Vidzemes slimnīcas poliklīnikas filiāle, kur pacientus pieņemot arī oftalmologs, bet gaidīšanas rinda, lai tiktu uz konsultāciju pie šī speciālista, esot 78 dienas, jo pakalpojuma nodrošināšanai naudas nepietiekot, "Ziemeļlatvijai" skaidrojis NVD.

"Ja meitām ir vajadzīga konsultācija pie acu ārsta, tad es labāk izvēlos Vidzemes slimnīcas poliklīnikas filiāli Valmierā, kur aparatūra ir labāka," stāsta valcēniete Līga Orleana. Tieši tāpat viņa darot, ja meitām esot vajadzīgi citi speciālisti. Taču kopumā bērnu ambulatorajā veselības aprūpē viņa saskārusies ar vairākām problēmām, piemēram, gadījumos, kad meitām bijis nepieciešams rentgena izmeklējums. Laikraksts "Ziemeļlatvija", sazinoties ar poliklīnikas filiāli Valkā, noskaidroja, ka rentgens Valkā strādā vienreiz nedēļā, tāpēc uz šo izmeklējumu esot gara rinda. Zvanot 12. oktobrī, tuvākais piedāvātais valsts apmaksātais pieraksts bijis 11. decembrī. Tiesa, ievērojami ātrāk – 14. oktobrī – varēja pieteikties par maksu. Līgas Orleanas meitām abos gadījumos bijusi akūta trauma, tāpēc viņa izmantojusi Valkas priekšrocību – to, ka blakus ir Igaunijas pilsēta Valga un tur ir slimnīca un poliklīnika, kurā pieejams rentgens. Valgas ārstniecības iestāde pieņem arī pacientus no Latvijas, pateicoties noslēgtajam sadarbības līgumam ar Latvijas NVD. Tātad Līgas Orleanas meitas Igaunijā varēja saņemt Latvijas valsts apmaksātu rentgena izmeklējumu. Viņa arī atzīst, ka ne vienmēr visi meitām vajadzīgie speciālisti bijuši pieejami pat Vidzemes slimnīcā. Piemēram, lai saņemtu alergologa konsultāciju, braukušas uz Rīgu, bet pie endokrinologa – uz Cēsīm.

Kaut gan Veselības ministrija uzskata, ka bērnu profilaksei un piekļuvei ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir jābūt prioritāriem, lai bērni nenokļūtu stacionāros, tomēr daudzviet tā ir tikai vēlme, nevis reāla iespēja. Nav normāli, ka bērnam specializētie izmeklējumi, tādi kā, piemēram, doplerogrāfija galvai un kakla asinsvadiem, ir jāgaida rindā līdz pat 210 dienām, kā tas ir, piemēram, "Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā".

Gulbenē bērniem lielākas iespējas

Bērnu veselības busiņš tiek organizēts arī Gulbenes novadā, un tur to dēvē par veselības aprūpes centru bērniem. Ik pa laikam atbraucot speciālisti no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un sniedzot konsultācijas bērniem bez maksas. Piemēram, augustā esot pieņēmis okulists un neirologs. Valkas gadījumā uz šo pakalpojumu bijis nepieciešams ārsta nosūtījums, bet Gulbenē bez tā varēja iztikt.

Gulbenes novada sociālā dienesta sabiedrības veselības speciāliste Zane Prāmniece laikrakstam "Dzirkstele" stāsta, ka iespēju saņemt bērnu veselības aprūpes speciālistu konsultācijas vecāki izmantojot ļoti aktīvi, jo pieraksta vietas tiekot aizpildītas ļoti ātri un veidojoties arī gaidītāju rindas. Diemžēl mobilais busiņš Gulbenē viesojoties tikai 2–3 reizes gadā. Pie speciālistiem vēršoties gan zīdaiņu vecāki, gan arī ģimenes ar bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam.

Gubene ir viena no tām retajām vietām, kur pieejamība bērnu veselības aprūpes speciālistiem esot uzlabojusies. Jaungulbenes pagasta ģimenes ārste Arnita Papenoka "Dzirkstelei" pastāstījusi, ka viņas mazajiem pacientiem visbiežāk esot nepieciešamas bērnu neirologa, alergologa un bērnu ķirurga konsultācijas.

"Priecē tas, ka pēdējos gados speciālistu pieejamība ir uzlabojusies. Piemēram, agrāk pie bērnu ķirurga vecākiem ar bērniem bija jādodas uz Madonu, bet tagad šo pakalpojumu iespējams saņemt arī Gulbenes slimnīcā. Tāpat pie mums ir pieejamas bērnu neirologa, endokrinologa un kardiologa konsultācijas. Liels pieprasījums ir arī pēc fizioterapeita, acu ārsta un zobārsta pakalpojumiem. Piemēram, nereti jau zīdaiņa vecumā ir vajadzīga fizioterapeita konsultācija, lai laikus izvērtētu bērnu kustību attīstību un palīdzētu koriģēt konstatētās problēmas. Taču gaidīšanas rindas mēdz būt tik garas, ka vecākiem nekas cits neatliek, kā izvēlēties maksas pakalpojumus," atzinusi ģimenes ārste Papenoka. Ierobežota pieejamība esot arī bērnu zobārstiem. Rindas pie šiem speciālistiem mēdzot būt tik garas, ka bieži palīdzība jāmeklē citās pilsētās.

Gulbenes slimnīcā pacientu pierakstu kalendārā tiekot atstātas brīvas vietas bērniem un no 2026. gada esot būtiski paplašināta tieši bērniem paredzēto speciālistu pieejamība uz vietas Gulbenes slimnīcā, "Dzirkstelei" stāsta Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Marika Jermaševiča. Par to esot jāpateicas galvenajam ārstam un kardiologam Emīlam Šmitiņam, jo viņš esot spējis piesaistīt augsta līmeņa profesionāļus. Gulbene ir viena no tām retajām vietām, kur ir pieejams bērnu kardiologs un arī bērnu ķirurgs, neirologs un endokrinologs. No 1. oktobra šo speciālistu rindu papildina arī audiologopēds.

Kvotu birokrātija

No šā gada 1. janvāra NVD atsevišķi izdalījusi bērnu veselības aprūpes pakalpojumu programmas: bērnu neiroloģiju, kardioloģiju, endokrinoloģiju, pulmonoloģiju, rentgena izmeklējumus un citas. Ir noteikts, ka bērniem paredzētās kvotas drīkst papildināt, pārvirzot finansējumu no pieaugušo programmām, bet otrādi darīt ir stingri aizliegts. Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle M. Jermaševiča laikrakstam "Dzirkstele" paudusi – sistēmas trūkums esot tas, ka liela daļa šo bērnu programmu finansējuma izveidotas, mehāniski atņemot kvotas pieaugušo programmām. Piemēram, pieaugušo neiroloģijā apjoms esot samazināts par apmēram 900 epizodēm par labu bērnu neiroloģijai. Veidojoties arī tādas situācijas, kad, piemēram, bērnu neiroloģijā finansējums paliekot pāri, bet to nedrīkstot pārcelt uz pieaugušo programmām vai pārvirzīt uz citām bērnu programmām, kurām naudas ļoti trūkst, piemēram, bērnu rehabilitācijai.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības vadība esot uzrakstījusi vairākas vēstules NVD ar aicinājumu pārvērtēt finansējuma sadali atbilstoši reālajām reģiona vajadzībām, bet mainīt šo kārtību tā arī neesot izdevies.

Kad Aizkrauklē bija neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca, tajā bija pediatrijas nodaļa, kurā strādāja pieredzējuši ārsti. Politiķiem veicot slimnīcu reformu, šī ārstniecības iestāde zaudēja savu statusu, kļuva par lokālu slimnīcu, kur pediatri vairs nestrādā. Kaut gan Aizkraukles klīnikā bērnus pieņem 13 speciālisti, to vidū nav neviena pediatra. Laikraksts "Staburags" vēsta, ka pie pediatra ir jādodas nevis uz novada centru, bet gan Koknesi, kur savus veselības aprūpes pakalpojumus attīsta "MFD Veselības grupa" no Rīgas. Pediatrs Koknesē pieņemot divas reizes mēnesī, un vienā reizē konsultācijas saņemot 4–8 pacienti. Tas ir tiešās pieejamības speciālists, pie kura vizīte ir bez maksas, jo viņa darbu apmaksā valsts, un pie kura nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.

Arī Alūksnes slimnīcā vairs nav bērnu nodaļas, tāpēc situācijās, kad mazajam pacientam nepieciešama ārstēšanās stacionārā, ģimenēm jārēķinās ar došanos uz citu slimnīcu. Taču jautājumi par bērnu veselības aprūpi neaprobežojas tikai ar akūtām saslimšanām – svarīga ir arī ārstu un speciālistu pieejamība, gaidīšanas laiks un iespēja saņemt nepieciešamo palīdzību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Piecu bērnu mamma no Gaujienas Klinta Bernarte "Alūksnes un Malienas Ziņām" stāsta, ka bijusi situācija, kad bērnu no Alūksnes bija jāved uz Vidzemes slimnīcu Valmierā. Tā kā ģimenē pašiem esot automašīna, ar atgriešanos problēmu nav bijis, bet atmiņas par piedzīvoto neesot patīkamas. "Bērnu kopā ar mani kā pavadošo personu ievietoja palātā kopā ar ļoti daudziem dažādu saslimstību un vecumu cilvēkiem. Mūs nepiereģistrēja slimnīcā, līdz ar to nebija ēdienreižu. Tas bija šokējoši, bet nācās pielāgoties, jo bijām tur visu nakti un nākamo dienu," viņa stāsta. "Vietējā slimnīcā bērnu nodaļai jābūt. Šķiet dīvaini, ka to likvidēja, jo vienmēr, kad tur uzturējāmies, nodaļa bija pilna. Šī brīža situācija rada stresu vecākiem un liekas problēmas, piemēram, kā nokļūt mājās no slimnīcām citās pilsētās, kad bērns ir izveseļojies. Attālumi ir lieli," saka K. Bernarte.

Vecāki uzskata, ka slimnīca svešā pilsētā ļoti ietekmējot psiholoģiski. Divu meitu mamma Kristīne Ābola pauž cerību, ka varbūt nākotnē bērnu nodaļa darbību atjaunošot un Alūksnes slimnīcā būšot vairāk speciālistu. "Medicīnas pieejamība, īpaši bērniem, ir pamatvajadzība, nevis luksuss," uzsver K. Ābola.

MAF 2026

Foto: #sif_maf2026

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.