Ģenerālprokuratūra vērtē "Suverēnās varas" darbību un iespējamu likvidēšanu

Ģenerālprokuratūra veic pārbaudi pēc partijas "Jaunā vienotība" (JV) iesnieguma, kurā tā lūgusi izvērtēt politiskās partijas "Suverēnā vara" (SV) darbību un pārkāpumu konstatēšanas gadījumā rosināt šīs partijas likvidāciju.

Prokuratūrā apstiprināja, ka iesniegums ir pieņemts un pirms kāda laika sākta pārbaude. Plašākus komentārus prokuratūrā nesniedza.

Īsi pirms 15. Saeimas vēlēšanām JV iesniegumā ģenerālprokuroram Armīnam Meisteram atsaucās uz informāciju masu medijos, ka SV līdere Jūlija Stepaņenko ir saņēmusi gandrīz pusmiljonu eiro vērtus dāvinājumus no sava Krievijā dzīvojošā tēva Sergeja Fedotova, kura uzņēmums, pēc publiski pieejamām ziņām, pilda Krievijas valdības militāros pasūtījumus un kurš vairākkārt atbalstījis Krievijas karu Ukrainā, piegādājot prettanku objektus Donbasam.

Kopš 2022. gada Stepaņenko ar vīru Vjačeslavu Stepaņenko partijai "Suverēnā vara" ziedojuši 39 430 eiro. "Šis fakts rada pamatotas bažas par agresorvalsts valdības ietekmi uz šīs partijas darbību, kas prasa nekavējošu tiesībsargājošo iestāžu pārbaudi," vēstulē ģenerālprokuroram spriež JV.

JV norādījusi, ka SV savā vēlēšanu programmā definējusi tādus mērķus kā atcelt valsts aizsardzības dienestu, samazināt valsts aizsardzības finansējumu, apturēt atbalstu Ukrainai, atjaunot krievu valodas apmācību skolās un paātrināt pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.

Šie mērķi ir vērsti uz Latvijas nacionālās drošības un ārējās aizsardzības spēju vājināšanu, uzskata JV.

"Manipulējot ar "miera" retoriku un izmantojot sociālus solījumus kā sabiedrību maldinošu aizsegu, partija faktiski tiražē un leģitimizē Krievijas ģeopolitiskos naratīvus," paudusi JV.

Politiskais spēks atsaucas uz Politisko partiju likuma 7. panta ceturto daļu, kas nosaka, ka partijai tās darbībā ir aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību un teritoriālo nedalāmību.

Tāpat JV saskatījusi tiešas saiknes ar pretvalstiski noskaņotiem spēkiem SV deputātu kandidātu sarakstā, kas iezīmējot "nopietnu apdraudējumu valsts drošībai". JV kā šaubīgus izcēlusi partijas "Latvijas Krievu savienība" (LKS) pārstāvjus, tostarp Rīgas domes deputātes Innu Djeri un Jūliju Sohinu, Jelgavas domes deputātu Andreju Pagoru un LKS valdes locekli Annu Bonderi.

JV norādījusi, ka Ģenerālprokuratūras veiktajā pārbaudē par LKS darbību iepriekš ticis konstatēts, ka partijas un tās biedru aktivitātēs ir saskatāmas pazīmes, kas liecina par sabiedrības šķelšanu, ka atsevišķu biedru izteikumi rada labvēlīgus apstākļus naida un nesaticības attīstībai, kā arī tajos konstatējami Krievijas propagandas vēstījumi.

JV norādījusi, ka partijas sarakstā kandidē arī par spiegošanu Krievijas labā notiesātā Jāņa Ādamsona bijušais deputāta palīgs Armands Kaļišuks, turklāt pats par spiegošanu notiesātais Ādamsons personīgi esot iesaistījies partijas priekšvēlēšanu kampaņā un aģitējis tās informatīvajās teltīs.

JV uzskata, ka šādi politiskie uzstādījumi un personālijas apvienojumā ar finansējumu no Krievijas pilsoņiem, kas aktīvi atbalsta tās uzbrukumu Ukrainai, rada pamatotas šaubas par partijas rīcības un finansējuma avotu tiesiskumu, tostarp iespējamu tiešu vai netiešu finansējumu no agresorvalsts vai ar to saistītajām struktūrām, kas esot pretrunā Politisko partiju likumā un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktajiem aizliegumiem.

Saskaņā ar Politisko partiju likumu partijas uzraudzību un kontroli veic prokuratūra un valsts drošības iestādes. Ņemot vērā minētos faktus un ievērojot Politisko partiju likuma 45. panta otro daļu, JV lūdza izvērtēt partijas "Suverēnā vara" darbību, tās finansēšanas likumību, mērķu sakritību ar Krievijas interesēm, kā arī to, vai tās darbībā nav saskatāma tieša vai netieša agresorvalsts atbalstīšana vai agresijas attaisnošana, un pārkāpumu konstatēšanas gadījumā rosināt šīs politiskās partijas darbības izbeigšanu un partijas likvidāciju.