LM rosina 2027. gadā minimālo algu palielināt līdz 820 eiro

Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē nepanākot vienošanos par 835 eiro minimālo algu, Labklājības ministrija (LM) rosina nākamgad to palielināt par 40 eiro — līdz 820 eiro, liecina LM sagatavotais noteikumu projekts.

Patlaban minimālā mēneša darba alga ir 780 eiro. LM un arodbiedrības aizstāvēja ieceri to palielināt līdz 835 eiro. Noteikumu projekts nodots saskaņošanai līdz 9. novembrim, un par to vēl būs jālemj valdībā. Izmaiņas paredzēts piemērot no 2027. gada.

LM norāda, ka atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai atsauces vērtībai minimālā mēneša darba alga nākamgad būtu nosakāma 835 eiro apmērā. Tomēr padomes sēdēs šogad 30. jūlijā un 8. oktobrī vienošanās par šādu apmēru nav panākta.

Minimālās algas aprēķinos atsauces vērtība ir 46% no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamajiem 12 mēnešiem. Aprēķinā izmantota 2025. gada vidējā bruto darba samaksa — 1815 eiro. No tās aprēķinātā atsauces vērtība ir 834,9 eiro, to noapaļojot līdz 835 eiro. Tādējādi noteikumu projektā LM piedāvātā minimālā alga ir par 15 eiro mazāka nekā atbilstoši atsauces vērtībai aprēķinātā.

Saskaņā ar anotācijā minētajiem CSP datiem pērn minimālo algu vai mazāk saņēma vidēji 131 815 darba ņēmēji jeb 17,1% no visiem darba ņēmējiem. Tas bija par 2,3 procentpunktiem mazāk nekā 2021. gadā, kad šādu atalgojumu saņēma 19,4% darba ņēmēju.

LM skaidro, ka minimālās algas paaugstināšana palielinās darba devēju izdevumus par darbiniekiem, kuru mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir zemāka par plānotajiem 820 eiro. Ministrija nesagaida darba devēju administratīvā sloga pieaugumu, jo informācija par darbinieku ienākumiem un nodokļiem Valsts ieņēmumu dienestam jau patlaban jāiesniedz katru mēnesi.

LM vērtējumā minimālās algas pieaugums palielinās mazo algu saņēmēju pirktspēju un pozitīvi ietekmēs iekšējo pieprasījumu. Tas varētu arī veicināt ieguldījumus tehnoloģijās un produktivitātes paaugstināšanā, kā arī mazināt ēnu ekonomiku nozarēs, kurās ir lielāks minimālās algas saņēmēju īpatsvars.

Ministrija atzīst, ka nozarēs ar augstu minimālās algas vai tai tuva atalgojuma saņēmēju īpatsvaru var pieaugt ražošanas izmaksu spiediens. Īstermiņā nelabvēlīga ietekme iespējama arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem reģionos ar zemāku ekonomisko aktivitāti un ienākumu līmeni, ja tajos būtiska daļa darbinieku saņem minimālo algu vai tai tuvu atalgojumu.

Minimālās algas palielināšanas līdz 820 eiro fiskālā ietekme jau ir ņemta vērā makroekonomiskajās prognozēs, nodokļu ieņēmumu prognozēs un valsts budžeta izdevumos, kā arī Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā 2025.-2028. gadam. Tādēļ grozījumi nemainīs jau prognozētos nodokļu ieņēmumus un valsts budžeta izdevumus.

Iespējamos papildu pašvaldību budžetu izdevumus LM nevar korekti aprēķināt, jo ministrijas rīcībā nav datu par pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kuru mēneša darba alga normālajā darba laikā ir mazāka par 820 eiro.