Lai gan šo Latvijā lielāko Staburagu nevar uzskatīt par īstu ūdenskritumu – pa slīpu avotkaļķu virsmu sūcas avota ūdens –, tomēr tas ir unikāls un ļoti pievilcīgs dabas piemineklis, un ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā, kas piesaista daudzu interesentu uzmanību. Arī tā vecums ir iespaidīgs – lēšams, ka izveidojies pirms 8–10 tūkstošiem gadu, avota kaļķiem nogulsnējoties un sacietējot augsnes virskārtā. Atrodas Vidzemē Raunas upes labajā krastā.

Kāda teika vēsta, ka Rauna senāk bijusi diezgan liela pilsēta un sniegusies no vienas puses līdz Marijkalnam un no otras – līdz Cimzas upei. Reiz vecs un bagāts velns nolēmis veidot drošu slēptuvi savai bagātībai, tādēļ baltajā klintī racis lielu un pamatīgu alu (Velnalu). Izrakto zemi nesis pāri upei un bēris kaudzē, izveidojot Tanīsa kalnu. Netālu no Raunas Drustu pusē ir Piltiņkalns, kurš kādreiz varēja būt senču pilskalns. Raunas Staburaga teika vēstī par raudošo milzi, kurš apsēdies šai vietā un iemidzis. Miegā asaras turpinājušas līt, tāpēc Raunas Staburags ir līdzīgs raudošam milzim, kas snaudis šai vietā.