Pēc ilgām diskusijām Saeima pieņem Arhitektūras likumu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma dažādas viedokļu pretrunas raisījušo jauno Arhitektūras likumu, kas paredz stiprināt arhitektu un ainavu arhitektu lomu, kā arī radīt priekšnoteikumus kvalitatīvas telpiskās vides un ainavas veidošanai un pārvaldībai.

Jaunais likums nosaka arhitektūras nozares pamatprincipus, pašvaldību kompetenci arhitektūras jomā, kā arī arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās darbības un pašpārvaldes regulējumu. Likums attieksies gan uz arhitektiem, gan ainavu arhitektiem.

Līdz ar likuma pieņemšanu nostiprināta pašvaldību loma kvalitatīvas dzīves vides veidošanā un noteiktas pilsētas arhitekta funkcijas. Vienlaikus paredzēts izveidot Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģiju kā arhitektu un ainavu arhitektu pašpārvaldes institūciju.

Likums paredz arī regulējumu arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursiem, kā arī nosaka principus mākslas un dizaina integrēšanai sabiedriski nozīmīgās publiskās būvēs un to ārtelpā. Lielā mērā tieši šajā jautājumā likuma izstrādes gaitā bija redzamas viedokļu pretstāve starp arhitektiem un būvniekiem un nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem.

Uz galīgo lasījumu deputāti atbalstīja vairākus precizējumus, tostarp pilnveidota kvalitatīvas dzīves vides definīcija, precizēti arhitektūras nozares principi un pašvaldību uzdevumi, uzlabots regulējums par pilsētu arhitektu darbību, kā arī precizētas Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijas funkcijas un profesionālās kvalifikācijas uzturēšanas prasības.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) iepriekš sprieda, ka diskusijas par jauno likumu ilgušas 21 gadu un deputāti kopā ar nozares profesionāļiem spējuši vienoties par jaunu regulējuma redakciju.

Patlaban arhitektūras jomas regulējums ir ietverts vairākos normatīvajos aktos, tostarp Būvniecības likumā. Jaunais likums vienkopus noteiks arhitektūras nozares pamatprincipus, atbildīgo institūciju kompetenci, kā arī profesionālās darbības un pašpārvaldes jautājumus.

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) vērtēja, ka likuma pieņemšana ir nozīmīgs solis Latvijas arhitektūras nozares attīstībā,

nostiprinot priekšnoteikumus kvalitatīvas, ilgtspējīgas un sabiedrības interesēm atbilstošas dzīves vides veidošanai.

Viens no būtiskākajiem jaunā likuma ieguvumiem LAS vērtējumā ir arhitektūras politikas nostiprināšana valsts un pašvaldību līmenī. Likums nosaka Kultūras ministrijas vadošo lomu valsts arhitektūras politikas veidošanā un īstenošanā, kā arī precizē citu ministriju kompetenci ar arhitektūru saistītajās jomās. Pašvaldībām saglabāta iespēja pašām izvēlēties piemērotāko institucionālo risinājumu — uzticēt šos pienākumus esošai struktūrvienībai, izveidot atsevišķu dienestu vai pilsētas arhitekta amatu. Tādējādi arhitektūras kvalitātes jautājumiem pašvaldību darbā tiek piešķirta skaidra vieta, izvairoties no funkciju dublēšanās.

Būtiskas izmaiņas paredzētas arī arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās darbības regulējumā, skaidro LAS. Likums nostiprina arī ainavu arhitektu kā reglamentētas profesijas statusu un paredz profesionālās sertificēšanas funkciju uzticēšanu LAS un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijai. Sākotnēji apsvērtās atsevišķas Arhitektu kolēģijas izveides vietā izvēlēts risinājums, kas balstās jau pastāvošo profesionālo organizāciju pieredzē un kompetencē.

Jaunais regulējums paredz arī sertificētu arhitektu prakses vietu reģistrāciju un uzraudzību. LAS ieskatā tas palīdzēs nodrošināt lielāku caurskatāmību arhitektūras pakalpojumu tirgū un stiprināt pasūtītāju tiesisko paļāvību, ka arhitektūras pakalpojumus sniedz atbilstoši kvalificēti profesionāļi.

Atsevišķa uzmanība likumā pievērsta arhitektūras konkursiem. To organizēšanas kārtību paredzēts detalizēt atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, veidojot skaidrāku un vienotāku regulējumu.

Pretēji procesā izskanējušajām bažām likums neparedz paplašināt obligāto arhitektūras konkursu tvērumu, saglabājot citos normatīvajos aktos jau noteiktās prasības,

skaidro LAS. Pašvaldībām arhitektūras politikas ietvaros būs iespēja noteikt teritorijas un nosacījumus, kuros arhitektūras konkursi ir nepieciešami.

Arhitektūras likums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, savukārt atsevišķas tā normas — 2027. gada 1. novembrī. Likuma ieviešanai būs nepieciešams izstrādāt arī jaunus Ministru kabineta noteikumus, tostarp par arhitektūras konkursu organizēšanu un profesionālo sertificēšanu.