Daži saka — no brūnajiem, citi — no laimes lāčiem. Tikko baidījāmies no vecās valdības, jau kļūstam tramīgi no jaunās. Pie krīzēm jau ir tā pierasts, ka bailēm pietrūkst spēka. Tepat kaimiņos četrus gadus notiek karš, bet jau ir pierasts. Vēl gan ir kaut kas, par ko nezinām, ko tas nozīmēs, runa ir par "X stundu". Nezin kāpēc cilvēki vismazāk baidās paši no sevis, kaut gan baiļu sākums vispirms taču ir meklējams sevī. Pētījumi par cilvēka psiholoģiju liecina, ka mēs diemžēl sevi joprojām slikti pazīstam. Apgalvojums "es nu gan nekad tā nerīkotos", mainoties apstākļiem, var izkūpēt, kā nebijis.