Par 5000 dolāru kukuli Baltkrievijā no "Squalio group" piedzen 2,3 miljonus eiro

Vidzemes apgabaltiesa, skatot lietu apelācijas instancē, par SIA "Squalio group" kādreizējā darbinieka veiktu kukuļošanu Baltkrievijā no uzņēmuma lēmusi piedzīt 2,3 miljonus eiro, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Informācijas tehnoloģiju uzņēmumu apsūdz par to, ka ar to saistīts darbinieks 2015. gadā kukuļojis Baltkrievijas amatpersonu.

Vidzemes apgabaltiesa atcēlusi Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 15. novembra lēmumu un piemērojusi "Squalio group" piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Uzņēmumam arī piemērota naudas piedziņa 2,3 miljonu eiro apmērā. Krimināllieta apelācijas instancē izskatīta jau otro reizi.

Uzņēmuma advokāts Mārtiņš Knipšis komentāru sniegt atteicās, bet no uzņēmuma rakstiskās atbildes noprotams, ka tas spriedumu pārsūdzēs, vēsta raidījums.

Plašākai intervijai "Squalio group" pārstāvji nepiekrita, bet norādīja, ka šīs nozares uzņēmumiem ir obligāti jāievieš un jāievēro iekšējās kontroles un risku pārvaldības procedūras, tostarp korupcijas risku novēršanas pasākumi. "Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka šo procedūru detalizēts saturs ir uzņēmuma iekšējā, komerciāli sensitīvā informācija, kas var ietvert arī komercnoslēpumu. Tādēļ detalizētu informāciju par mūsu iekšējās kontroles mehānismiem publiski neizpaužam," norādīja uzņēmumā.

"Squalio group" pamatā piedāvā dažādu programmatūru licences, taču sniedz arī citus pakalpojumus, piemēram, piemeklē kiberdrošības risinājumus. Tās meitas firma "DPA" ir regulārs vietējo publisko iepirkumu uzvarētājs, atzīmē raidījums.

"de facto" vēsta, ka 2009. gadā "DPA" sāka darbu Minskā, Baltkrievijā. Par vadītāju tur kļuva Sergejs Šarkovs. Vadošajā amatā Šarkovs nostrādāja desmit gadus un atkāpās pēc korupcijas skandāla.

"No Baltkrievijas spriedumu izraksta konstatējamas konkrētas Šarkova faktiskās darbības, par kurām viņš ir notiesāts," Vidzemes apgabaltiesā 13. oktobrī teica prokurors Kaspars Čīma.

Proti, Šarkovs 2015. gadā devis 5000 dolāru vērtu kukuli Baltkrievijas Finanšu ministrijas datu apstrādes centra direktoram Jurijam Zdanevičam, lai viņš, izmantojot savu dienesta stāvokli, panāktu, ka iestāde slēdz līgumu ar "DPA".

"Squalio" vadītājs ilgstoši bija Sandis Kolomenskis. Viņaprāt, šī krimināllieta ir "Sergeja privāts stāsts". Kolomenskis norāda, ka nekādas pretenzijas pret uzņēmumu toreiz netika veiktas vai ieviestas.

Kolomenski amatā pērn nomainīja Miks Deksnis. Uzņēmums šogad kopumā piedzīvoja strukturālas pārmaiņas. Par tā īpašnieku kļuva ASV pilsonis Pauls Karls Šors IV. Viņš savu juridisko kontroli pār "Squalio group" īsteno caur citiem Austrijā, Kaimanu salās un ASV reģistrētiem uzņēmumiem.

Gadījumā, ja uzņēmumam galīgajā tiesu instancē piemēros piespiedu ietekmēšanas līdzekli, tam varētu būt ierobežotas iespējas piedalīties publiskajos iepirkumos, norāda "de facto".

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atklāj, ka ir informēts par konkrēto tiesvedību un "Squalio group" iesaisti tajā. SAB arī norāda, ka seko līdzi riskiem, kas var ietekmēt valsts drošību, tostarp arī riskiem, kas saistīti ar uzņēmumu iesaisti valsts un pašvaldību iepirkumos kritiskās infrastruktūras un citās stratēģiski nozīmīgās jomās. Nepieciešamības gadījumā birojs savas kompetences ietvaros un normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā veic riska izvērtējumu un sniedz iestādēm vai iepirkuma komisijām ieteikumus vai brīdinājumus, uzsver SAB.

Raidījums atzīmē, ka šī ir viena no piecām lietām par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, kas izmeklētas Latvijā kopš 2014. gada. Divās lietās noteikts gala spriedums. Divās lietās turpinās tiesas procesi, savukārt viena lieta, ko sāka Latvijā, nodota tālākai pirmstiesas izmeklēšanai ASV. Latvijā izmeklētās un atklātās ārvalstu kukuļošanas saistītas ar būvniecības, IT un medicīnas jomu. Divas no piecām lietām saistītas ar militāro nozari.

Informācija "Firmas.lv" liecina, SIA "Squalio group" reģistrēta 2008. gada oktobrī. Kā vienīgā amatpersona tajā norādīts Deksnis. Uzņēmums pieder Austrijā reģistrētajai "Squalio". Gada pārskatu tas nav iesniedzis vairāk nekā divus gadus, bet no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam tā apgrozījums bija 2,6 miljoni eiro, bet zaudējumi 4 miljoni eiro.

Savukārt SIA "DPA" reģistrēta 2004. gada februārī un arī tās vienīgā amatpersona ir Deksnis. Gada pārskatu tas nav iesniedzis vairāk nekā divus gadus, bet no 2023. gada aprīļa līdz 2024. gada 31. martam tā apgrozījums bija 34,9 miljoni eiro, bet zaudējumi 2,13 miljoni eiro.

Aģentūra LETA pirms vairākiem gadiem vēstīja, ka 2021. gada 8. jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka izmeklēšanu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu juridiskas personas interesēs, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 323. panta pirmajā daļā, tai skaitā par iespējamu kukuļdošanu ārvalsts amatpersonai.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecināja, ka Baltkrievijā reģistrēta uzņēmuma amatpersona Latvijas uzņēmuma interesēs deva Baltkrievijas amatpersonai kukuli 5000 dolāru apmērā. Kukuļdošanas mērķis bija panākt Baltkrievijas pārvaldes iestādes amatpersonas kompetencē esošo jautājumu labvēlīgu atrisināšanu un darbību veikšanu, lai tās pārstāvētā iestāde noslēgtu līgumu ar uzņēmumu par informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem.

KNAB toreiz vērsa uzmanību, ka gan kukuļa devējs, gan kukuļa ņēmējs par īstenotajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saukti pie kriminālatbildības Baltkrievijā.

2022. gada maijā KNAB vēstīja, ka rosinājis prokuratūrai turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā sākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu pret vienu juridisko personu, kuras interesēs īstenota kukuļdošana Baltkrievijas amatpersonai.

Brīdī, kad KNAB nosūtīja procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu materiālus prokuratūrai, KNAB noslēdza attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu.