Vanšu tilta pārbūves sākumu varētu atlikt līdz 2028. gada vidum

Kamēr nav atrasti un ieviesti optimāli satiksmes pārplānošanas risinājumi, Vanšu tilta pārbūves sākumu var pārcelt par ceturksni vai diviem no 2027. gada ceturtā ceturkšņa uz 2028. gada vidu, otrdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā diskusijā sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (P).

Rīgas mērs sacīja, ka patlaban paralēli tiek izvērtēti vairāki risinājumi, tajā skaitā krustojumu pārprojektēšana caurlaidības palielināšanai un pagaidu tilta izbūve, kas daļēji atrisinātu Vanšu tilta remonta laika sastrēgumu problēmu.

"Ja redzēsim, ka kaut ko līdz noteiktajam termiņam nevar paspēt, atliksim remontdarbu sākšanu," teica Kleinbergs.

Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš diskusijā informēja, ka patlaban plānots, ka Vanšu tilta remontdarbi sāksies 2027. gada nogalē un ilgs līdz 2030. gadam.

Pirmajā un otrajā remontdarbu posmā būtisku satiksmes ierobežojumu nebūs, jo šajos posmos tiks veikta Daugavas krastmalas un Krišjāņa Valdemāra ielas pārbūve. Savukārt trešajā posmā, kad tiks veikts paša tilta kapitālais remonts, paredzēts, ka uz tilta būs viena satiksmes josla katrā virzienā, izņemot vanšu maiņas laiku, ko paredzēts veikt naktīs un brīvdienās.

Kauliņš informēja, ka

ap Vanšu tiltu ir 20 regulējami krustojumi, tāpēc tiek plānots, kā šajos regulējamajos krustojumos varētu palielināt satiksmes caurlaidību,

novirzot plūsmu prom no Vanšu tilta. Tās varētu būt papildu joslas, pagriezienu pārprojektēšana, luksofora signālu intervālu izmaiņas.

Arī Kauliņš pauda, ka paša Vanšu tilta remontdarbu sākumu bez problēmām varētu atlikt uz 2028. gada otro ceturksni, jo viss Vanšu tilta pārbūves projekts ir sadalīts trīs būvprojektos un tam ir trīs būvatļaujas, tādēļ katru pārbūves posmu var sākt atsevišķi.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis skaidroja, ka valsts sākusi atjaunot materiālās rezerves, un noslēgts līgums par pagaidu tilta iegādi, jo patlaban materiālajās rezervēs esošie pagaidu tilti savu laiku ir nokalpojuši.

Pirms diviem gadiem LVC sāka jaunu, modernu tilta laidumu iegādi, un noslēgts līgums ar Austrijas kompāniju par 45 metru laiduma 100 tonnu nestspējas vienas joslas tiltu iegādi.

Lazdovskis skaidroja, ka sākotnēji pagaidu tilta piegāde bija paredzēta pakāpeniski līdz 2029. gadam. Ja tiks pieņemts valdības lēmums, ka visu šo paredzēto finansējumu pārliek no 2028. un 2029. gada uz 2027. gadu, tad astoņu mēnešu laikā Austrijas kompānija nepieciešamo tilta apjomu varētu saražot un piegādāt.

"Vienlaikus jāatceras, ka tie ir tikai lego klucīši, no kuriem saliek tiltu. Papildus ir nepieciešami vai nu pagaidu balsti, vai pontoni, uz kuriem šo tiltu būvēt, kā arī satiksmes pievadi," teica Lazdovskis.

Finanšu ministra Māra Kučinska (AS) padomnieks Guntars Vītols (AS) uzsvēra, ka finansējumu pagaidu tiltam varēs atrast, jo tik lielus zaudējumus, kādus radītu sastrēgumi, ekonomikai nevajadzētu radīt. Vienlaikus Finanšu ministrijai ir bažas, vai par pagaidu tiltu nav sākts domāt par vēlu.

Vītols piebilda, ka ir nepieciešama politiska izšķiršanās par atvieglojumiem iepirkumiem un projektēšanai.

LTRK Būvniecības un nekustamā īpašuma attīstības komitejas priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš atgādināja, ka jau ir gatavs projekts pagaidu tiltam, kas tika plānots "Rail Baltica" vajadzībām, tāpēc gada laikā pagaidu tilts varētu būt lietojams. "Steidzami jāizpēta, kas ir gultnē, un kas ir kurā vietā liekams, kādi balsti nepieciešami," teica Āboltiņš-Āboliņš.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks (AS) uzsvēra, ka, viņaprāt, 80% no satiksmes risinājuma būs satiksmes pārkārtošana.

Sprindžuka ieskatā svarīgākais ir nenogulēt ātros "design&build" iepirkumus krustojumos, kas ļaus pārplānot satiksmes plūsmu. Sprindžuks pauda uzskatu, ka pagaidu tiltu reāli varētu uzstādīt 2028. gadā, bet līdz tam ir jāpārplāno satiksme.

Kauliņš diskusijā klāstīja, ka Rīgas domes ieskatā pagaidu tilts būtu jāizvieto blakus Vanšu tiltam Vecrīgas pusē, jo tad kreisajā krastā uzbraukšana uz pagaidu tiltu notiktu pa jau esošo Ķīpsalas nobrauktuvi blakus "Saules akmenim", bet labajā krastā būtu jāizveido pagaidu krustojums ar 13. novembra krastmalu.

Savukārt LTRK pārstāvji, tostarp ceļu inženieris un uzņēmējs Jānis Vasaraudzis, pauda viedokli, ka, viņuprāt, pagaidu tilts būtu jāveido ar izeju uz Muitas ielu, respektīvi, Rīgas pasažieru ostas pusē.

Kauliņš norādīja, ka gala lēmumu pieņems inženieri un projektētāji, taču vērsa uzmanību, ka ostas pusē Daugavas krastmalā ir privāta zeme, kā arī Daugava tur ir daudz dziļāka nekā Vecrīgas pusē. Kleinbergs piebilda, ka joprojām izvērtēšanā ir gan balstu, gan pontonu varianti.

Latvijas Universitātes zinātniskā institūta "LV PEAK" pētniece Dace Zīle informēja, ka Vanšu tiltu dienā šķērso no 55 000 līdz 60 000 automašīnu, kā arī 759 "Rīgas satiksmes" sabiedriskā transporta reisi ar aptuveni 20 000 pasažieru.

"LV PEAK" izpētījis, ka gadījumā, ja ceļā pavadītais laiks dienā pieaugtu par 30 minūtēm, mēnesī tiktu zaudētas 1,2 miljoni cilvēkstundu jeb 12,5 miljoni eiro, kā arī rastos papildu 222,6 tonnas CO2 emisiju.

Zīle informēja, ka 30 minūtes ilgāks sastrēgums uz Vanšu tilta veidotu 23,3% no Latvijā 30 minūtēs radītā iekšzemes kopprodukta.