11.3 °C
Drošības sajūtu katrs meklē citādi. Kamēr vieni krīzes situācijām gatavo 72 stundu somu, pārtikas un ūdens krājumus, citi apsver iespēju iegādāties šaujamieroci. Kā piektdien noskaidroja 360TV Ziņas, Latvijā pašaizsardzībai reģistrēto ieroču skaits piecu gadu laikā ir pieaudzis.
Latvijā teju 12 000 privātpersonu mājās ir šaujamierocis, kas iegādāts pašaizsardzības nolūkos.
Valsts policijas dati liecina, ka pašaizsardzībai reģistrēto šaujamieroču skaits Latvijā piecos gados pieaudzis par aptuveni 15%. Interese par šaujamieročiem īpaši palielinājusies 2014. gadā pēc Krimas pussalas okupācijas, Covid-19 pandēmijas laikā un 2022. gadā – pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
“Saistībā ar notikumiem pasaulē, cilvēks grib sajust kaut kādu specifisku drošību arī mājās. Viņam, iespējams, tas ierocis nav nepieciešams aizsardzībai, bet psiholoģiskai drošības sajūtai,” skaidro RISEBA bakalaura programmas "Biznesa psiholoģija" direktors, kiberpsiholoģijas eksperts, civilās un vides aizsardzības pasniedzējs Valērijs Dombrovskis.
Pašaizsardzības eksperts uzsver, ka pirms ieroča iegādes svarīgi izvērtēt visus pieejamos pašaizsardzības līdzekļus un saprast, kurš no tiem konkrētajam cilvēkam ir piemērotākais.
“Viens no galvenajiem aspektiem ir psiholoģiskais portrets. Vai tas ir normāls cilvēks, kurš neaizies vakarā bārā ar šo ieroci un šaus. Tā nevajadzētu būt,” saka Dombrovskis.
Šaušanas instruktors Armands Brakovskis uzsver, ka jebkurš darbs ar ieročiem ir bīstams un prasa atbilstošas zināšanas. Pat cilvēks, kurš sevi uzskata par profesionāli, nezināšanas vai nepietiekamu prasmju dēļ var nejauši izšaut, piemēram, griestos. Viņš norāda, ka pirms ieroča pielietošanas ir jāzina, kur un kā to izmantot, un iebilst pret ieroču lietošanu bez nepieciešamajām zināšanām.
Šī gada jūnijā šaušanas instruktori Saeimas komisijā iesniedza priekšlikumu, kas paredz, ka privātpersonām būtu nepieciešamas arī praktiskās šaujamieroču lietošanas apmācības līdztekus teorētiskajām zināšanām, tomēr Saeimas komisija šo priekšlikumu noraidīja, norādot, ka ne visur ir pieejamas šautuves, kur to varētu apgūt, tāpēc, visticamāk, šis jautājums būs jāskata nākamajam Saeimas sasaukumam.
Tomēr drošības sajūtu var stiprināt arī bez ieroča. Latvijas Universitātes pētniece aicina sabiedrību satraukumu par notikumiem pasaulē pārvērst praktiskā gatavībā iespējamām krīzēm.
“Šie dati skaidri liecina, ka satraukums sabiedrībā pieaug, un tas ir saprotami. Tomēr es vēlētos redzēt, ka cilvēki šo satraukumu vērš praktiskā sagatavotībā – noskaidro, kā rīkoties krīzes situācijā, izveido ūdens un pārtikas krājumus, tur mājās skaidrās naudas rezervi, pārrunā rīcību ar tuviniekiem. Hibrīdapdraudējumu apstākļos, piemēram, elektrības, sakaru vai maksājumu sistēmu traucējumu laikā, tieši šāda sagatavotība ir daudz noderīgāka nekā personīga bruņošanās,” norāda Latvijas Universitātes Sabiedrības noturības pētniecības grupas vadošā pētniece Ieva Birka.
Jāpiebilst, ka no privātpersonu rīcībā esošo šaujamieroču statistikas pēdējo trīs gadu laikā ir pazuduši vairāk nekā tūkstotis Latvijas nepilsoņu un Latvijā dzīvojošo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu. Viņiem 2023. gadā tika liegtas tiesības turēt šaujamieročus, un viņu ieroču atļaujas tika anulētas.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
