Francija, Vācija, Itālija, Polija un Lielbritānija pirmdien paziņojušas, ka ir gatavas uzņemties lielāku atbildību NATO ietvaros, vienlaikus turpinot uzskatīt ASV par neatņemamu sabiedroto.

Reklāma

Francijas, Vācijas, Itālijas, Polijas un Lielbritānijas (E5 grupas valstu) aizsardzības ministri pēc sarunām Parīzē paziņoja, ka "Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību" un jāuzņemas lielāks slogs aliansē. "Mēs esam apņēmušies cieši sadarboties ar Savienotajām Valstīm un visiem sabiedrotajiem, lai īstenotu šo konkrēto mērķi," teikts piecu valstu kopīgajā paziņojumā.

"ASV ir un paliks neaizstājams sabiedrotais, un ASV turpmāka iesaistīšanās Eiropas drošībā ir būtiska, lai NATO būtu spēcīga un uzticama," uzsvērts paziņojumā.

Francijas aizsardzības ministre Katrīna Votrēna teica, ka piecas valstis ir vienojušās strādāt, lai panāktu "spēcīgāku Eiropu vienlīdz spēcīgākas NATO ietvaros", īstenojot koordinētu plānu, kas izstrādāts ciešā sadarbībā ar Vašingtonu.

Votrēna norādīja, ka nākamā E5 grupas sanāksme notiks Romā 2027. gada martā.

Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, kura arī piedalījās sanāksmē, norādīja, ka Eiropai jāturpina modernizēt savus spēkus un spējas, lai veidotu spēcīgāku Eiropu spēcīgākā NATO.

Polijas aizsardzības ministru sanāksmē pārstāvēja viņa vietnieks Pāvels Zalevskis.

Runājot par ASV plāniem samazināt savu militāro klātbūtni Eiropā, Zalevskis pauda pārliecību, ka jebkura vienošanās tiks saskaņota ar sabiedrotajiem, lai negatīvi neietekmētu NATO spējas.

Maijā Pentagons pārsteidza Eiropu, paziņojot par plāniem izvest aptuveni 5000 karavīru no Vācijas, kas ir apmēram 15% no tur dislocētajiem 36 000 karavīru. Vašingtona tolaik paziņoja, ka šī izvešana notiks nākamajos sešos līdz 12 mēnešos.

E5 aizsardzības ministri arī atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos atbalstīt Ukrainu, lai gan viņi nepaziņoja par jaunu finansiālu vai operatīvu palīdzību.

"Mēs būsim kopā ar Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," teica Lielbritānijas ministrs Vess Strītings. Taču "neviens no mums nevēlas karu ar Krieviju. Un mums noteikti nav nekādu strīdu ar krievu tautu," viņš piebilda.

Aptauja

Vai Eiropa ir gatava stāties pretī hibrīdkara draudiem?

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.
Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.
Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.