Pirms 70 gadiem Latvijas PSR Ogres rajona patērētāju biedrību savienības valde pieņēma lēmumu bijušā muižas spirta brūža telpās izveidot Skrīveru augļu pārstrādes cehu, kas 1957. gadā sāka ražot arī slavenās konfektes "Gotiņa".

Reklāma

Tikai Skrīveros vien ražošanas sākumā gadā saražoja ap 500 tonnu visā PSRS pieprasīto konfekšu. Vēlāk apjomi daudzkāršojās, un Latvijas PSR ar šī salduma izgatavošanu nodarbojās kādas trīsdesmit ražotnes, kuru produkcija pārsniedza 6000 tonnu, taču visu padomju okupācijas periodu "Gotiņas" te vairāk, te mazāk bija pieskaitāmas deficītam, tas ir, precei, ko tā vienkārši veikalā nopirkt nevarēja – krietna daļa ceļoja uz Maskavu, Ļeņingradu un "brālīgajām republikām". Bieži uzskata, ka "Gotiņas" ir Latvijas izgudrojums, taču Eiropā dominē viedoklis, ka tās nākušas no Polijas, kur pirmās esot tapušas 20. gadsimta sākumā. Tā domā arī paši poļi, oficiāli piešķirot tām "Polijas tradicionālā produkta" statusu.

Skrīverus mēdz atzīmēt kā vietu, no kura "Gotiņu" ražošana izplatījusies pa visu Latvijas PSR un sācies šo konfekšu uzvaras gājiens. Īsti precīzi gan tas nebūs, jo vēl pirms tam, 1956. gada vasarā, aptuveni 100–150 kg "Gotiņu" ik dienu saražoja Bauskas patērētāju biedrības rūpkombināts, un šajā laikā tās vārīja arī Jelgavā, kur bija pirmskara pieredze. Par Skrīveru "Gotiņu" recepti 1978. gadā rakstīja: "Kombinātā dara tā: ņem 40 kg kondensētā piena, pielej 2 l ūdens, pieliek 19 kg cukura, 450 gr sviesta, 7,8 kg karameļu sīrupa (gatavota no kartupeļiem), riekstus." Pēc tam masu vārīja elektriskajos katlos. Vārīšana jau bija meistaru noslēpums un centrālais elements visā procesā. Pēc receptūras redzams, ka produkts bija līdzīgs krējuma konfektēm, kādas namamātes 20. gadsimta 20.–30. gados mēdza gatavot mājas apstākļos. Tādas, sauktas par "Krējuma vālītēm", tolaik ražoja arī slavenais saldumu uzņēmējs Vilhelms Ķuze un ne tikai. Jāatzīmē, ka jau tolaik Ķuzes "gotiņas" tika eksportētas. Piemēram, uz ASV. Pēckara gados krējuma konfektes izgatavotas arī "Laimā". Klasiskās "Gotiņas" ražoja bez piedevām, taču 60. gados tām sāka pievienot riekstus. Savukārt mūsdienās tirgus jau prasa arī dažādās riekstu, esenču, ogu un sēkliņu piedevas.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"BRĪVĀ TĒVIJA", 1926. GADA 27. OKTOBRĪ

Dala rozes. Otrdien Vērmaņa parka rožu dārziņā apgrieza rožu krūmiņus, lai sagatavotu stādus ieziemošanai. Apgrieztos rožu zarus ar salnas nokostiem ziediem un vēl neizplaukušiem pumpuriem sasvieda gubā, atļaudami dārza apmeklētājiem tos ņemt pēc sirds patikas. Rožu tīkotāju salasījās liels skaits, it sevišķi sievietes. Dažas izmanīgākās pat veseliem klēpjiem stiepa uz mājām. Beidzot kāds uzraugs atģidās un publikai uzbrēca: kā jūs varat ņemt pilsētas mantu! Ar iegūtām rozēm publika steidzās atstāt dārzu, lai centīgais uzraugs neatņemtu dārgo mantu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu