Valsts kontrole atklāj, kā Valkas novads nonācis līdz kritiskai finanšu situācijai

Valkas novada pašvaldības finanšu grūtības nav radušās pēkšņi, bet veidojušās vairāku gadu garumā vājas finanšu vadības un nepietiekamas iekšējās kontroles dēļ, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pašvaldība plānojusi lielākus ieņēmumus, nekā faktiski saņēmusi, uzņēmusies saistības bez droši ticama finansējuma, nav pietiekami kontrolējusi izdevumus un parādus, kā arī nav nodrošinājusi, ka komunālo pakalpojumu tarifi sedz faktiskās izmaksas, vērtē revidenti. Rezultātā pasliktinājusies pašvaldības naudas plūsma, uzkrājušies kavēti maksājumi un pieauguši maksātspējas riski.

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere skaidro, ka revidenti nepilnos sešos mēnešos mēģināja atrast atbildi uz jautājumu — vai Valkas novada pašvaldības finanšu grūtību cēlonis ir meklējams pieejā, kādā pašvaldība organizē siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumus. Noslēdzot revīziju, secināts, kas tas ir tikai daļēji. Revīzijā konstatētais liecina, ka pamata cēlonis finanšu grūtībām ir vāja finanšu vadība un nesakārtota iekšējās kontroles sistēma.

Pašvaldība ieņēmumus plānoja lielākā apmērā, nekā tos faktiski saņēma.

2024. gadā ieņēmumu plāns netika izpildīts par 2,03 miljoniem eiro jeb 10,82%, bet 2025. gadā — par 696 000 eiro jeb 3,49%. Neskatoties uz finanšu ilgtspējas rādītāju pasliktināšanos, pašvaldība turpināja uzņemties jaunas saistības.

Piemēram, šā gada budžetā iekļauti vismaz četri Eiropas Savienības fondu projekti, tiem paredzot 749 517 eiro, lai gan pašvaldības finanšu rādītāji nedeva pietiekamu pamatu paļauties uz aizņēmumu saņemšanu. Turklāt vienā izglītības infrastruktūras projektā būvprojekta izstrāde apmaksāta vēl pirms projekta iekļaušanas pašvaldības budžetā, tā pārkāpjot likuma prasības.

Pašvaldība nav ievērojusi arī pašas noteiktos taupības pasākumus. Lai gan 2026. gada budžeta sagatavošanā bija paredzēts samazināt izdevumus precēm un pakalpojumiem, pēc budžeta grozījumiem tie salīdzinājumā ar sākotnējo budžetu palielināti par vairāk nekā 527 000 eiro jeb 12,55%. Lai gan izdevumu pieaugumu varētu pamatot ar cenu kāpumu, pašvaldība nav vērtējusi iespējas to kompensēt no citām budžeta izdevumu pozīcijām.

Finanšu grūtības veicināja arī siltumapgādes un ūdenssaimniecības organizēšana. Pēc Valsts kontroles aplēsēm, siltumapgādes tarifā 2024./2025. gada apkures sezonā nebija iekļautas izmaksas vismaz 96 242 eiro, bet ūdenssaimniecības tarifos 2024. gadā — vismaz 205 437 eiro. Tas nozīmē, ka maksa par pakalpojumiem nesedza to sniegšanas faktiskās izmaksas, un trūkstošais finansējums bija jānodrošina no citiem pašvaldības līdzekļiem.

Turklāt pašvaldības grāmatvedības uzskaite neļauj precīzi noteikt katra komunālā pakalpojuma faktiskās izmaksas. Siltumapgādes un ūdenssaimniecības ieņēmumi un izdevumi nav pilnībā nodalīti, bet ūdenssaimniecībā ir arī nepilnības patērētā ūdens un tā zudumu uzskaitē.

Revīzijā konstatēts, ka pašvaldība neveic mērķtiecīgu darbu ar parādu atgūšanu un tiesvedības procesu virzīšanu. 2025. gada beigās pašvaldības prasību kopējā vērtība bija 1,47 miljoni eiro, no kuriem 1,15 miljoni eiro jeb 78% bija parādi par komunālajiem maksājumiem. Daļa no tiem, 297 000 eiro, uzkrāti vēl līdz 2009. gadam, un to atgūšana ir maz ticama.

Pašvaldībai ir arī vēsturiski izveidojušās saistības — 513 466 eiro — pret dzīvokļu īpašniekiem. Tās radušās, pirms dzīvojamo māju apsaimniekošanas funkciju nodeva SIA "Valkas namsaimnieks", norāda Valsts kontrole.

Nepietiekami pamatota budžeta plānošana, nepilnīga izdevumu kontrole un komunālo pakalpojumu tarifi, kas nesedz faktiskās izmaksas, ir ietekmējuši pašvaldības naudas plūsmu un spēju laikus norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem un obligātajiem maksājumiem. Jau 2024. gadā pašvaldībai bija nepieciešams 400 000 eiro aizņēmums, lai samaksātu par iepirkto siltumenerģiju. Lai gan Finanšu ministrijas pastiprinātās uzraudzības laikā pašvaldības saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem ir samazinājušās, arī 2026. gada augusta beigās tai joprojām bija būtiski kavēti maksājumi.

"Revīzija parāda, kas notiek, ja plānojam vairāk, nekā iespējams saņemt, saistības uzņemamies pat tad, kad finanšu rādītājos jau deg visas sarkanās brīdinājuma lampiņas, pieļaujam neskaidrību datos un necaurskatāmību finanšu informācijā," secina Bādere.

Viņa piebilst, ka šādos apstākļos finanšu grūtības nav pārsteigums, bet gan likumsakarīgas sekas.

"Labā ziņā — visi šie jautājumi ir pašvaldības atbildība, tāpēc arī ieteikumi ir adresēti Valkas novada pašvaldībai,"

informē Bādere.

Revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai Valkas novada pašvaldībai sniegti četri ieteikumi. Tie paredz nodalīt siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksu uzskaiti, izstrādāt ar komunālo pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu attiecināšanas metodi, pārskatīt siltumapgādes un ūdenssaimniecības tarifus un uzlabot prasību pārvaldību.

Papildus pašvaldībai ikdienas finanšu pārvaldībā jāplāno reāli sasniedzami ieņēmumi, jāatturas no jaunu saistību uzņemšanās bez droši ticama finansējuma un būtiski jāstiprina iekšējās kontroles sistēma.

Pašvaldība jau ir sākusi ieviest uzlabojumus, tostarp pakāpeniski nodod siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu SIA "Valkas namsaimnieks".

Starpziņojums "Budžeta vadība, siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšana Valkas novada pašvaldībā" sagatavots Valsts kontroles atbilstības revīzijā "Vai pašvaldībām budžeta vadība ir nodrošināta atbilstoši budžeta labas pārvaldības principiem?", padziļināti vērtējot Valkas novada pašvaldības budžeta vadību, siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšanu.

Papildu padziļinātas pārbaudes veiktas, reaģējot uz pašvaldības finanšu situāciju un atsaucoties Ministru kabineta aicinājumam. Starpziņojumā galvenokārt analizēts periods no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. augustam, atsevišķus jautājumus vērtējot arī agrākā periodā.

Valkas novada domes deputāti 29. oktobrī vienbalsīgi bez diskusijām nolēma sākt pašvaldības finanšu stabilizācijas procesu. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) atzina, ka pašvaldības finanšu situācija ir tik kritiska, ka finanšu stabilizācijas process ir neizbēgams.