Oficiāli apstiprināti 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien oficiāli apstiprinājusi 15. Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Balsojumā par vēlēšanas rezultātiem atturējās CVK loceklis Aldis Austers.

Viņš sacīja, ka CVK, apstiprinot Saeimas vēlēšanu rezultātus, pilda vienu no saviem svarīgākajiem uzdevumiem, tāpēc komisijas locekļiem jābūt iespējai pārliecināties, ka rezultāti atbilst likuma prasībām un ir iegūti korekti.

Viņš skaidroja, ka CVK pienākums ir nodrošināt, lai vēlēšanu rezultātu apstiprināšana notiktu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī komisijas locekļiem būtu izpratne par rezultātu aprēķināšanas procesu un mandātu sadali.

Pēc Austera teiktā, lēmuma projekts par Saeimā ievēlētajiem deputātiem komisijas locekļiem ticis izsūtīts nepilnu stundu pirms sēdes, tādēļ viņam nav bijis pietiekami daudz laika iepazīties ar datiem un pārliecināties, ka tie pilnībā atbilst sabiedrībai publiski pieejamajai informācijai un nesatur kļūdas.

Austers norādīja, ka daļa komisijas locekļu izvēlējušies paļauties uz sistēmu darbību, taču, viņaprāt, CVK pienākums ir pašai pārliecināties par rezultātu pareizību. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka viņam nav pamata uzskatīt, ka rezultāti būtu nepareizi, tomēr viņš arī nevarot personīgi apliecināt to pareizību bez papildu pārbaudes.

Savukārt CVK vadītājs Māris Zviedris aģentūrai teica, ka viena no galvenajām prioritātēm aizvadītajās Saeimas vēlēšanās bija nepieļaut iepriekšējo vēlēšanu laikā konstatēto problēmu atkārtošanos, un šis mērķis ir sasniegts.

Pēc viņa teiktā, ir novērstas trīs galvenās problēmas, kas tika identificētas pēc iepriekšējām vēlēšanām.

Tās bijušas saistītas ar savlaicīgu sistēmu testēšanu, informācijas tehnoloģiju risinājumu darbību un komunikāciju.

Zviedris norādīja, ka vēlēšanu laikā nav bijušas problēmas ar izstrādāto sistēmu funkcionalitāti, kas iepriekš bija viens no būtiskākajiem sarežģījumiem. Tāpat CVK īpašu uzmanību pievērsusi saziņai ar medijiem, regulāri sniedzot skaidrojumus par vēlēšanu norisi, viņš klāstīja.

Vienlaikus, pēc CVK priekšsēdētāja teiktā, ir uzlabota sadarbība ar pašvaldību vēlēšanu komisijām. To atbalstam tika izveidota īpaša palīdzības komanda, kas sniedza konsultācijas arī vēlēšanu rezultātu apkopošanas noslēdzošajā posmā.

Tomēr Zviedris atzina, ka vēl ir jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Viņa ieskatā, viens no konstatētajiem izaicinājumiem ir informācijas aprite starp pašvaldību vēlēšanu komisijām un iecirkņu komisijām, kam plānots pievērst uzmanību, gatavojoties nākamajām vēlēšanām.

Komentējot Austera lēmumu atturēties balsojumā par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, Zviedris norādīja, ka informācija par rezultātiem publiski bija pieejama jau kopš 4. oktobra un komisija pārbaudījusi arī saņemtos iesniegumus par iespējamām neprecizitātēm. Līdz ar to, viņaprāt, laiks iepazīties ar rezultātiem un pieņemt lēmumu bijis pietiekams.

CVK priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka komisijai jāievēro likumā noteiktie termiņi, vienlaikus saglabājot prioritāti precizitātei, nevis ātrumam. Viņš atgādināja, ka arī pēc galīgā lēmuma pieņemšanas kandidātu sarakstu iesniedzējiem un deputātu kandidātiem ir paredzētas trīs darba dienas, lai nepieciešamības gadījumā pārsūdzētu vēlēšanu rezultātus.

"Apvienotais saraksts" (AS) Saeimā iegūs 41 vietu, "Latvija pirmajā vietā" (LPV) — 17, "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši" (SV/AJ) — 15, Nacionālā apvienība (NA) — desmit, "Progresīvie" — desmit, bet "Jaunā vienotība" (JV) — septiņus mandātus.

Kurzemē no 11 deputātu mandātiem sešus ieguvis AS, no kura lielāko atbalstu ieguvuši Māris Kučinskis, Linda Matisone, Edgars Putra, Raivis Kalējs, Jānis Džeriņš un Nellija Kleinberga.

Pa vienai vietai Kurzemē ieguvusi NA, LPV, SV/AJ, "Progresīvie" un JV. No šiem sarakstiem ievēlēti ir Artūrs Butāns (NA), Ramona Petraviča (LPV), Edgars Dārznieks (SV/AJ), Agnese Lāce (P) un Inga Bērziņa (JV).

Latgalē no 12 mandātiem piecus ieguvusi LPV, un no šī saraksta visvairāk balsu ir Olgai Petkevičai, Aleksandram Bartaševičam, Aleksejam Mackevičam, Viktorijai Pleškānei un Jekaterinai Ivanovai.

Latgalē pa trim mandātiem ieguvis AS un SV/AJ. No AS saraksta Latgalē visvairāk balsu ir Jurim Viļumam, Valdim Kotānam un Raimondam Vējonim, savukārt no SV/AJ — Vjačeslavam Stepaņenko, Andrejam Jakovļevam un Leontijam Morozam. Savukārt NA Latgalē ieguvusi vienu mandātu, un visvairāk balsu šajā sarakstā ir Rolandam Keišam.

Zemgalē no 13 mandātiem sešus ieguvis AS, kura sarakstā visvairāk balsu ir Edgaram Tavaram, Andrim Skridem, Ingai Priedei, Ilmāram Lukstam, Jurim Lazdiņam un Baibai Atmanei.

Pa divām vietām Zemgalē ieguvušas LPV un NA, un šajos sarakstos visvairāk balsu ir attiecīgi Edmundam Zivtiņam un Aivaram Krapam no LPV un Jānim Vitenbergam un Edvīnam Šnorem no NA. Vēl mandātus no Zemgales ieguvuši Atis Švinka (P), Edmunds Jurēvics (JV) un Andrejs Pagors (SV/AJ).

Vidzemē no 26 mandātiem 13 ieguvis AS. No AS saraksta Saeimā ievēlēti Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa, Dagnis Straubergs, Pēteris Dimants, Renārs Putniņš, Dāvis Melnalksnis, Andrejs Svilāns, Anete Biķe, Andis Caunītis, Valdis Kārkliņš un Mārtiņš Prīsis.

No NA Saeimā ievēlēti Jānis Dombrava, Ināra Mūrniece un Uģis Mitrevics, bet no LPV — Linda Liepiņa, Eduards Zivtiņš un Dana Šlesere. No SV/AJ Saeimā ievēlēti Karina Sprūde, Aleksejs Ignatjevs un Gita Plaude, no JV — Ainars Latkovskis un Evika Siliņa, bet no "Progresīvajiem" — Andris Sprūds un Jana Simanovska.

Rīgā tiek sadalīts lielākais Saeimas deputātu mandātu skaits — 38. Rīgas vēlēšanu apgabalā tiek ieskaitītas arī pasta balsošanas komisijas ārzemēs.

Pēc apstiprinātajiem rezultātiem AS Rīgas vēlēšanu apgabalā ieguvusi 13 mandātus, kurus ieguvuši Andris Kulbergs, Jānis Jenzis, Līga Meņģelsone, Karīna Miķelsone, Guntars Vītols, Liene Apine, Mārtiņš Brencis, Edgars Štelmahers, Jānis Urtāns, Viesturs Vitovskis, Māris Ozoliņš, Agnese Kupača, kā arī Jānis Stērninieks.

SV/AJ ieguvusi septiņas vietas, un pie mandātiem tikusi Jūlija Stepaņenko, Rūdolfs Brēmanis, Ļubova Švecova, Jūlija Sohina, Natālija Ābola, Inna Djeri un Artūrs Klēbahs, bet no LPV kopumā sešus mandātus ieguvis Ainārs Šlesers, Regīna Ločmele, Andrejs Klementjevs, Roberts Žemaitis, Maija Armaņeva un Jevgēņija Šafraneka.

"Progresīvie" Rīgā ieguvuši sešus mandātus, pie deputātu vietām tiekot Andrim Šuvajevam, Mairitai Lūsei, Antoņinai Ņenaševai, Mārtiņam Hiršam, Selmai Levrencei, kā arī Kristai Burānei. JV un NA ieguvuši pa trim mandātiem, un Saeimā ievēlēti Baiba Braže, Andrejs Judins un Inese Lībiņa-Egnere no JV un Ilze Indriksone, Nauris Puntulis un Ivars Āboliņš no NA.

Pēc visu balsu saskaitīšanas un CVK apstiprinātajiem rezultātiem 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis AS, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nav pārvarējusi 5% barjeru.

Par AS atdoti 35,3% balsu. Otrajā vietā ar 13,1% balsu ierindojusies LPV, kam ar 11,71% balsu seko SV/AJ. Par NA nobalsojuši 8,9% vēlētāju, par "Progresīvajiem" 7,88%, bet par JV 6,36%. ZZS saņēmusi 4,4% balsu un nav iekļuvusi Saeimā.

AS iegūtais mandātu skaits ir visu laiku labākais kāda politiskā spēka sasniegtais rezultāts Saeimas vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas. Salīdzinoši partija "Latvijas ceļš" 1993. gadā Saeimā ieguva 36 mandātus, "Vienotība" 2010. gadā — 33 mandātus, bet "Saskaņa" 2011. gada ārkārtas vēlēšanās — 31 mandātu.

Tikmēr vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā kopš neatkarības atgūšanas —

šogad vēlēšanās piedalījās tikai 51,8% vēlētāju.

+32 foto

15. Saeimas vēlēšanas

15. Saeimas vēlēšanu norise

15. Saeimas vēlēšanas.

1 / 32

Foto: Edijs Pālens/LETA

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka kandidātu saraksta iesniedzēji un pieteiktie kandidāti trīs darba dienu laikā pēc tam, kad tika pieņemts lēmums par balsu skaitīšanas protokola rezultātu apstiprināšanu, varēja tos apstrīdēt CVK. Tomēr noteiktajā periodā šādi pieteikumi netika saņemti. Viens kandidāts to iesniedza pēc termiņa, tāpēc viņa sūdzību atstāja bez virzības.

Savukārt tagad, pēc vēlēšanu gala rezultātu apstiprināšanas, kandidātu saraksta iesniedzēji un pieteiktie kandidāti trīs darba dienu laikā tos var pārsūdzēt tiesā.