Ar valsts propagandas palīdzību visi drošinātāji ir novākti un Krievijas iedzīvotāju agresija parauta vaļā.

Tagad šķiet neticami, bet PSRS laikos viens no krievu sarunu tematiem sadzīviskā līmenī bija par to, cik Rietumos viss ir labi, bet pie mums (Padomju Savienībā) slikti. Pat Lielā Tēvijas kara (kā PSRS sauca Otro pasaules karu) veterāni, kas mums – Latvijas PSR jauniešiem – tolaik skolā pasniedza militāro apmācību, aizrautīgi stāstīja par kara gaitās Vācijā redzēto – cik tur viss bijis attīstīts un sakārtots, salīdzinot ar pieticīgo dzīvi Padomju Savienībā. Šīs komunistiskās diktatūras apstākļos visai atklātās un kritiskās krievu virtuves diskusijas papildināja "Amerikas Balss" klausīšanās un anekdošu stāstīšana par toreizējo komunistiskās partijas ģenerālsekretāru Leonīdu Brežņevu. 

Krievi šādā veidā ir sprieduši jau no laika gala. Pat Krievijas valsts dibināšanai 9. gadsimtā krievi uzaicināja uz Novgorodu zviedru vikingus, jo viņu organizētība bija krasā pretstatā pašu krievu kņazu nepārtraukto savstarpējo ķildu radītajam haosam. Dekabristu sacelšanos Pēterburgā 1825. gadā izraisīja krievu virsnieku Napoleona karu laikā redzētā dzīve Vācijā un Francijā bez dzimtbūšanas. 19. gadsimta krievu rakstnieki (no kuriem daudzi dzīvoja Rietumos) runāja par divām Krievijas galvenajām problēmām – sliktajiem ceļiem un muļķiem. Un tā varētu turpināt vēl.