Vēl gluži nesen dominēja uzskats, ka vairākus simtus miljonu gadu pēc savas rašanās Visums bijis “tukšs un vientulīgs”, proti, tumšajā telpā vēl nebija zvaigžņu, nemaz nerunājot par planētām. Bet pamazām šis skatījums mainās, un, kā apliecinājuši vairāki jaunākie pētījumi, jau tajos pašos pirmajos simtos miljonu gadu pēc Lielā Sprādziena esot sākušas rasties arī pirmās planētas, turklāt vienlaikus tas ļoti nopietni pārceļ tālākā pagātnē arī iespējamo dzīvības rašanās laiku.

Pēdējā laikā saistībā tieši ar kosmiskā teleskopa James Webb veiktajiem novērojumiem kopumā viss tradicionālais Visuma evolūcijas redzējums, tēlaini izsakoties, sācis plaisāt. Katrā ziņā iepriekš valdījusī ideja par to, ka pēc Lielā Sprādziena Visumā teju vai pusmiljardu gadu valdījuši tumšie laiki un tad nav bijis zvaigžņu, bet kosmisko starojumu aprijusi vēl nejonizējusies starpzvaigžņu gāze, vairs lāgā neatbilst priekšstatiem par realitāti. Noskaidrots, ka jau vismaz 300 miljonus gadu pēc Visuma vēstures sākuma tomēr bija izveidojušās pat veselas galaktikas.