Gluži noteikti ir tā, ka pat tie ļaudis, kuri neko daudz nesaprot no smagā roka, varbūt pat vispār no rokmūzikas, būs dzirdējuši Ozija Osborna vārdu. Un, godīgi sakot, ar to arī ir pilnībā pietiekami, jo viņš pats savulaik teicis: “Es gribētu, lai mani atceras tieši kā Black Sabbath dalībnieku, kā vokālistu. Lai gan pietiktu ar to, ka mani vispār kāds atcerētos...”

Kad 2010. gadā mediķi nolēma izpētīt Ozija genomu, viņi paskaidroja: “Jūs esat medicīnas fenomens, Ozij. Jūs 40 gadus negausīgi dzērāt un lietojāt narkotikas. Jūs divas reizes esat lauzis kaklu, tostarp krītot no kvadracikla. Divas reizes esat bijis komā. Jūs pat esat izkūlies sveikā no autobusa un lidmašīnas sadursmes. Jūsu imunitāte kopumā ir tik lielā mērā novājināta, ka reiz jūs ieskaitīja lokā pie slimajiem ar AIDS, kamēr pēc diennakts atklājās kļūda analīžu izvērtējumā. Un, neskatoties uz visu to, jūs joprojām esat dzīvs, jums ir 62 gadi. Ja jūsu gēnos būtu paslēpies kaut kas nāvējošs, tas, visticamāk, jau sen būtu jūs nogalinājis. Jo sevišķi apvienojumā ar krietno daudzumu skudru, kuru jūs reiz Mötley Crüe kompānijā braši iešņaucāt...”