Šī 212. gada diena visiem izdzīvojušajiem romiešiem katrā ziņā palika atmiņā uz visu mūžu. Uz cietokšņa sienas pēkšņi aizdegās aptuveni pustūkstotis mazu saulīšu. Sākumā tās tikai it kā apžilbināja ikvienu vērotāju, taču jau ļoti drīz sekoja kaut kas absolūti fantastisks: Sirakūzām pietuvojušies laikmeta labākie romiešu kuģi cits pēc cita sāka pēkšņi uzliesmot gluži kā sausas lāpas. Sekojošā romiešu bēgšana bija vistiešākajā ziņā paniska..

Maģija ar ieliektajām virsmām

Atceroties neparasto Arhimēda ieroci, nav runa tikai par vienkārši interesantiem vēstures mīklu pētījumiem, bet gan par īpaši unikālām ieliekto spoguļu īpatnībām. Jo šajā gadījumā Arhimēds būtībā bija izgudrojis “izkliedēto” ieliekto spoguli. Izgatavots no liela skaita parasto spoguļu, kuru atspulgs koncentrēti vērsts vienā konkrētā punktā, tas spēja safokusēt milzīgu enerģiju, kas gadījumā ar romiešu kuģiem pie Sirakūzām izpaudās kā apvienota gaismas un siltuma enerģija.

Ieliektos spoguļus jau sen lietoja arī maģijas rituālos. Vēl vairāk – šajā jomā tie allaž uzskatīti par visefektīvākajiem. Magi, šamaņi, burvji uzskatīja, ka attiecīgais ieliekums spēj vienotā fokusā sakopot kādu “astrālo gaismu”, savukārt mistiķi apgalvoja, ka tur, kur “notiek gaismas sakoncentrēšanās, rodas ētera fokuss – ētera vides vibrāciju mezgls”. Un, ja šajā fokusā uz brīdi atrodas cilvēka acs, pēc neilga laika tās īpašnieks iegūst gaišredzības spējas.