Zināms, ka lielākajai daļai mūsdienu cilvēku ir visnotaļ aizspriedumaini skeptiska attieksme pret nostāstiem par spiritismu jeb garu izsaukšanu un kontaktēšanos ar tiem. Tiesa, vēsturē saglabājusies virkne notikumu, kas risinājušies daudzu pie veselā saprāta esošu speciālistu klātbūtnē, un tie apstiprināti kā reāli fakti, taču izskaidrojums tiem joprojām nav rasts. Tas attiecas arī uz mākslas darbu “nosūtīšanu” no viņpasaules uz mūsdienu pasauli.

Nezināmā ģeniālā literāte

Runa ir par kādu notikumu 1913. gada 8. jūlijā. Kādā no tolaik ļoti populārajiem spiritiskajiem seansiem ar mājsaimnieci Pērlu Karenu sakontaktējies gars, kas sevi dēvēja par Peitinsu Vērtu, pavēstot, ka viņa dzimusi 1649. gadā Anglijas pilsētas Dorsetšīras (tagad Dorseta) trūcīgu ļaužu ģimenē, nekad nav bijusi precējusies, devusies uz kolonijām Amerikā, kur kāda indiāņu grautiņa laikā nogalināta. Vērta caur Karenu sāka diktēt virkni dažādu literatūras sacerējumu. Lai tos visus pierakstītu, bija vajadzīgi vairāki gadi. Vārdu sakot, Karena no Vērtas praktiski neatslēdzās turpmākos... piecus gadus.