Viens no svarīgajiem mūsdienu zvērudārzu uzdevumiem ir retu dzīvnieku sugu saglabāšana un iespējamā pavairošana, tāpēc šim nolūkam daudzās pasaules vietās tādā nebrīvē tur arī vairākas dzīvnieku grupas, kam draud gluži reāla izmiršana. Principā ir tā: jo vairāk tādu rezerves populāciju, jo lielāka ir īpatņu ģenētiskā daudzveidība, un ar to tad var nodarboties pētnieki un jo īpaši zoologi. 

Pasaules zvērudārzi mēdz savstarpēji apmainīties ar dzīvniekiem, kā arī veido to ģenealoģisko koku, lai nepieļautu savstarpēji tuvu radniecisku krustošanos un līdz ar to vārgulīgu pēcnācēju nākšanu pasaulē. Tostarp konstatēts, ka zīdītāju populācijas Eiropas un Ziemeļamerikas zvērudārzos uzskatāmi noveco: tos labi apkopj, tādēļ tie dzīvo ilgāk nekā brīvā dabā. Līdz ar vecumu zvēri gan rada mazāk pēcnācēju vai arī to vēlme vairoties vispār izzūd.

Starptautiska pētnieku grupa savos jaunākajos pētījumos izanalizēja 774 zīdītāju populācijas dažādos zvērudārzos periodā no 1970. līdz 2023. gadam: 362 – Ziemeļamerikā, 413 – Eiropā. Var piebilst, ka šī analīze balstīta globālajā datu bāzē Species360, kuru regulāri izmanto vismaz 1200 iestāžu visā pasaulē. Šajā datu bāzē reģistrēta maksimāli detalizēta informācija par atsevišķu dzīvnieku dzīves ciklu, ieskaitot vecumu, dzimumu, izcelšanos un reproduktīvo statusu. Populācijas stabilitātes novērtēšanai pētnieki izstudēja tā dēvētās vecuma piramīdas (demogrāfiskais instruments, kas ilustrē vecuma grupas populācijas iekšienē). Pēt nieki izstrādāja jaunu šo populācijas piramīdu automatizētas klasifikācijas metodi, kas ļauj precīzāk salīdzināt dažādu sugu un reģionu demogrāfiskos modeļus.