Pētnieki veikuši mēģinājumu atbilstoši atsevišķu ķīmisko elementu savstarpējai attiecībai noteikt, cik daudz ūdens un gaistošo vielu varēja uzkrāt mūsu planēta savas izveidošanās laikā. Noskaidrojās, ka jaunajai Zemei vajadzēja būt “sausai”. Turklāt šķiet interesanti, ka komētas atbilstoši aprēķiniem nevarēja planētu bagātināt ar okeāniem. Tā vietā patlabanējo Zemes stāvokli varētu izskaidrot kāda cita visnotaļ drosmīga versija, proti: lielākā daļa mūsu ūdens nākusi no citas planētas...

No vairākiem desmitiem tūkstošu uz Zemes atrasto meteorītu aptuveni 4% ir oglekļa hondrīti – ieži, kas ļoti bagāti ar ogļūdeņradi un pat organiskajiem savienojumiem, kā arī ar ūdeni, tā molekulas “iebūvētas” minerālu kristāliskajā struktūrā un veido aptuveni 10–20% no visas meteorītā esošās vielas.