Kas mūs vada: prāts, zemapziņa vai kopējais lauks? Vai vispirms ir nodoms? Varbūt notikums jau bijis “paredzēts” un mēs to intuitīvi sajūtam un ejam tam pretim?

Ju-hū! Raksts ir pabeigts un nosūtīts žurnāla redaktorei! Pleci mierīgi atslābst, sirds pukst priecīgā ritmā, gandarījums ceļ augšup lūpu kaktiņus, dibens ceļas no krēsla, un kājas dejo! Manā ķermenī dejo katra šūniņa!

Sāku ar sajūtām no nākotnes. Šie ir mani spēka vārdi ceļojumam – šim rakstam, un sāku ar iztēlošanos, kā jutīšos, kad rakstu būšu pabeigusi. Tieši tāda ir šī raksta tēma – kā noformulēt savu nodomu tā, lai tas piepildītos! Nu tad ieelpojam un nirstam brīnumu pilnajā zemapziņas laukā kopā!

Šis tiek saukts par transformāciju laiku. Visa ir ļoti daudz, viss notiek neaptverami ātri – kā tajā nepazaudēties, kā izdarīt savu īsto izvēli?

Cilvēki visos laikos gribējuši rast atbildes uz jautājumiem, kas mūs vada: prāts, zemapziņa vai kopējais lauks? Vai vispirms ir nodoms/vēlēšanās, kas nejauši piepildās? Vai otrādi – varbūt notikums jau bijis “paredzēts” (likteņa/dieva nolikts) un mēs to intuitīvi sajūtam un ejam tam pretim? Līdzīgi kā mūžīgajā jautājumā par olu un vistu.