Dorotejas dārza stāstu sērijā pienākusi kārta rozei – viduslaiku skaistuma, šķīstības un cēluma simbolam. Līdzīgi kā citi kultūraugi, arī roze vēlas rūpīgu kopšanu, daudz saules, labu augsni un īpašu vietu dārzā, kur parādīt savu krāšņumu.

Zieds ar piecām simetriskām lapiņām, starp kurām manāmi arī spici kauslapu galiņi, viduslaikos rotāja karogus, vairogus un tērpus, tika izmantots manuskriptu ilustrācijās, ģerboņos, baznīcu un piļu ciļņos, vitrāžās vai sienas gleznojumos. Rozes vienkāršais un shematiskais attēlojums turpina dzīvot arī mūsdienās – pilsētu ģerboņos, uz monētām un citur.

Kristīgā leģenda vēsta, ka Ēdenes dārzā augusi balta roze ar gludu stumbru. Pēc Ādama un Ievas grēkā krišanas tā nosarkusi un izaudzējusi ērkšķus.