Jā, kas tad īsti ir latviskā dzīvesziņa? Pētnieki skaidro – tā ir latviešu tautas zināšanu kopums par Dievu un Dieva laisto pasauli un tās likumiem. 

Vienlaikus tai ir gan individuāls un sabiedrisks, gan arī vispārcilvēcisks raksturs, jo vēršas pie katra cilvēka iekšējās apziņas – māca caur labo, audzina tikumību, piederību, atbildību, godu un cieņu. 

Latviskās dzīvesziņas avoti ir dainas, gadskārtu riti un tautiskie raksti. Tie dod latviešu garīgajās un tikumiskajās vērtībās balstītus orientierus un tautas pieredzē smelto pasaules izpratni un pārliecību par tradīciju īpašo, nepārejošo nozīmi, palīdzot nenomaldīties un neapjukt mūsdienu pasaules plašo izvēļu priekšā, lai arī kur latvietis dzīvotu.

Latviskā dzīvesziņa nenoliedz mijiedarbību ar citām reliģijām un pasaules uztverēm. Tā māca katram no mums lepnumu par savu tautu un piederību senai, nozīmīgai kultūrai un garīgajai tradīcijai, kā arī palīdz saprast savas dzīvošanas dziļāko jēgu, dzīves vērtības un veidu, kā būt laimīgam ģimenē, tautā, cilvēcē.