Gada īsākā un maģiskākā nakts vairs nav aiz kalniem. Runā, ka Jāņa diena esot latviešiem svētāka diena nekā Ziemassvētki. Tā tas varētu būt, un, protams, Jāņos ir jāievēro tradīcijas. Vēl izskan pa kādam ticējumam. Kā lai visā šajā jezgā neapjūk?

Svarīgi ir saprast, ka visi Jāņu rituāli jāveic īstajos Vasaras saulstāvjos – 20., 21. vai 22. jūnijā. Mūsdienās Jāņus diemžēl svin tad, kad tie ir kalendārā, taču tad maģiskos Jāņu rituālus veikt vairs īsti nav nozīmes, jo līdz ar astronomiskajiem saulgriežiem visa maģija ir zudusi. Šajā gadā astronomiskie Vasaras saulstāvji iekrīt 21. jūnijā. Tā ir ļoti maģiska nakts, noslēpumaina. Ar reibinošo jāņuzāļu smaržu, ugunskura siltumu un to īpašo sajūtu iekšēji. Jāprot gan dot, gan ņemt. Maģija virmo gaisā, zvaigžņu apspīdēta, starp jāņtārpiņu gaismiņām. Šis ir vispiemērotākais laiks, lai paši izmēģinātu vismaz kādu no maģiskajiem rituāliem un uzzinātu vairāk par Vasaras saulstāvju svinēšanu.

Mājas un domu sakārtošana

Svētki sākas ar mājokļa sakārtošanu, atbrīvošanos no liekā. Viss, kas ir mums apkārt, ir kā spogulis mūsu iekšējai – gara pasaulei. Tāpēc Vasaras saulstāvjos jo īpaši pievēršam tam uzmanību. Mājas, pagalma sakārtošana un pušķošana ir neatņemama Jāņu svinēšanas tradīcija. Kārtojot māju, mēs sakārtojam savas domas, attīrām savu enerģiju. Šo varētu pielīdzināt meditācijai, par kuru nevajadzētu aizmirst arī ikdienā.

Pušķošana ar jāņuzālēm simbolizē labklājību, auglību un svētību.