Un tieši pēc šīs “krievu klondaikas” zaudēšanas angļi sāka masveidā ieguldīt savu kapitālu nacistu partijas uzplaukuma sekmēšanai.

Nesen atslepenotajos arhīvos atrasts dokuments, kuru 1945. gada 12. aprīlī noformējusi padomju ārējās izlūkošanas rezidentūra Britānijā. Tajā vēstīts, ka saskaņā ar Šveicē panākto vienošanos ar angļiem un amerikāņiem vācu armija piekrīt Rietumu frontē atkāpties. Proti, tāda vienošanās paredzēja: vācieši atver fronti rietumpusē, taču turpina maksimālu pretošanos austrumos, galvenokārt nolūkā nepieļaut Sarkanās armijas ierašanos Berlīnē ātrāk par minētajiem sabiedrotajiem.

Šveiciešiem zelts nesmird

Pietiekami savdabīga šķiet arī kāda papildu informācija – par to, ka vēlāk amerikāņu rokās nonākušais vāciešu zelts nogādāts sāls šahtā aptuveni 36 stundas pirms oficiālas amerikāņu karaspēka ierašanās Briselē. Šahtu esot apsargājuši vācu apsargi, no kuriem amerikāņi tad arī bez īpašas tielēšanās uzzinājuši precīzu zelta krājumu atrašanās vietu, un tos viņiem nodevis personīgi pats Reihsbankas vicedirektors Emīls Pūls.

Tagad pētnieki jautā: kas bija šis zelts, un kāpēc pēkšņi vācieši sadomāja to tik vienkārši atdot savam pretiniekam? 

Vai tas nozīmē, ka Trešā reiha augstākās vadības aprindas kaut kas tomēr ļoti cieši saistīja ar attiecīgajām aprindām Britānijā un ASV? Un minētie atslepenotie arhīvu dokumenti ļaujot apgalvot, ka diemžēl tieši tā tas arī bijis.

Runa ir par šifrēto telegrammu no Britānijas, kurā vēstīts par koncentrācijas nometņu ieslodzīto savākto zeltu vācu okupētās Beļģijas teritorijā. Operācijas galvenais kurators esot bijis jau minētais Pūls, kurš bija ne tikai otrā svarīgākā amatpersona Reihsbankā, bet vēl arī ietilpa Šveices Starptautisko norēķinu bankas (SNB) direktoru padomes sastāvā. Šī struktūra dibināta 1930. gadā, tās galvenā mītne izvietota Bāzelē, un savdabīgi, ka tā darbojas vēl arī mūsdienās. Un 2. Pasaules kara laikā tieši Šveices SNB kalpojusi kā platforma Anglijas bankas un amerikāņu kapitāla Morganu nama personā sadarbībai ar nacistisko Reihsbanku. Sak, karš mums ir viena lieta, bet naudas raušanai tas nedrīkst kaitēt. Vēstīts, ka kopējā caur SNB īstenoto operāciju summa sasniedzot vismaz 500 miljardus (!) tā laika dolāru.