Patlabanējo Kubas prezidentu Migelu Diasu-Kanelu dēvē gan par bijušā valsts līdera Raula Kastro ielikteni, jo viņš vienmēr bijis uzticīgs kubiešu revolūcijas idejām, gan par potenciāli brīvdomīgu liberāli, kurš varētu pieļaut pat LGBT ideju propagandas legalizāciju, gan tostarp par absolūti divkosīgu politiķi, kurš pilnā mērā izbauda visas sava augstā stāvokļa piešķirtās priekšrocības, realitātē neveicot nekādus būtiskus pasākumus nolūkā kaut vai mazliet atvieglot vienkāršo Kubas iedzīvotāju ikdienas dzīvi.

Migels Diass-Kanels par Kubas līderi kļuva 2018. gadā, nomainot šajā postenī tobrīd jau 86 gadus veco Fidela Kastro brāli Raulu Kastro, kurš šo pienākumu gluži oficiāli pildīja kopš 2008. gada, lai gan iepriekš jau divus gadus bija faktiskais šīs valsts vadītājs pēc tā, kad maliņā beidzot atgāja Fidels Kastro. Toreiz allaž pret šo valsti nelabvēlīgi noskaņoto ASV valdībai pakalpīgie plašsaziņas līdzekļi par jauno Kubas līderi rakstīja, ka “lēnā un vienlaikus ļoti pārliecinošā Diasa-Kanela kunga virzīšanās augšup pa karjeras kāpnēm kļuva iespējama saistībā ar viņa neatslābstošo uzticību sociālisma būvniecības idejai – viņš nav ne izlēcējs, ne arī improvizētājs, un, uzstājoties parlamentā, viņš izklāstīja virkni to pašu revolucionāro tēžu, ar kādām bārstījās viņa priekšgājēji, lai gan, iespējams, ievērojami mazākā kaismē, kā to mēdza darīt Fidels, un ne tik nopietnu seju kā Rauls”.

Klans

Nākamais Kubas prezidents asinsradniecībā nebija tieši saistīts ar Kastro klanu, viņš dzimis 1960. gada 20. aprīlī vienkārša rūpnīcas strādnieka un skolotājas ģimenē, kas varēja savai atvasei nodrošināt iespēju studēt universitātē, iegūt inženiera diplomu, vēlāk strādāt elektronikas jomā un lasīt lekcijas studentiem. Tiesa, pietiekami agri atklājās, ka pilnībā un no sirds Migelu spēj aizraut tikai politika. Praktiski bez īpaši lielas šaubīšanās viņš izlēma savu karjeru uzsākt ar iestāšanos Kubas Jauno komunistu savienībā, un daudzi pētnieki pauduši uzskatu, ka tieši tad arī viņš iepazinies ar brāļiem Kastro, turklāt pārsteidzoši ātri kļuva par vienu no Raula miesassargiem. Vēstīts, ka gan komandantu Fidelu, gan arī viņa brāli esot teju vai satriekusi jaunā komunista absolūtā uzticība brāļu noformulētajām un paustajām kubiešu revolūcijas idejām