Vaskarana kalns atrodas Vaskarana nacionālajā parkā, un bez galvenās Vaskaran Sura tam ir vēl divas ievērojamas smailes – Čopikalki un Vaskaran Norte. Pirmo reizi Vaskarana galveno smaili 1932. gadā iekaroja vācu un austriešu alpīnistu grupa, savukārt smailē Vaskaran Norte kā pirmā 1908. gadā uzkāpa amerikāniete Enija Smita-Peka. Tiesa, kā jau visviet Latīņamerikā, amerikāņus šeit lāgā neieredz, un tam pat ir zināma saikne ar dažiem savdabīgiem notikumiem šajā unikālajā vietā...

Vaskarana kalns ir 6768 metrus augsts un atrodas Kordiljeru–Blanka masīvā Andos, mūsdienu Peru teritorijā. Tas ir augstākais kalns Peru un ceturtais augstākais kalns visā Dienvidamerikā. Turklāt Vaskarana virsotne Vaskaran Sura ir otra vistālāk no Zemes centra esošā virsotne pēc Ekvadorā esošā apdzisušā vulkāna Čimboraso. Šīs divas virsotnes kopā vēl ar Ekvadoras vulkānu Kotopahi un apdzisušo Tanzānijas vulkānu Kilimandžāro atrodas tālāk no Zemes centra nekā Everests. Var piebilst, ka Zemes centrs atrodas aptuveni 6370 kilometru dziļumā (ekvatorā šis skaitlis ir lielāks, polos – mazāks), un šajā Zemes centrā atrodas pagaidām vēl pilnībā precīzi nezināmas vielas kodols, kura diametrs ir 3500 kilometru.

Interesanti ir arī tas, ka šajā kalnā tā dēvētā brīvā kritiena ātrums (g) ir viszemākais uz visas planētas, proti – 9,7639 m/cm². Tomēr, izrādās, visvairāk ievērojams šis kalns un praktiski visa tā apkārtne ir saistībā ar tur notikušajām šaušalīgajām katastrofām.