Diezin vai atradīsies tāds spēks, kas varētu piespiest vīriešus meklēt palīdzību pie šāda veida surogāta...

Armija un karošana ir process, kur pamatā aizņemti vīrieši. Bet arī bez mūsdienās izplatītajiem tā dēvētajiem sieviešu žurnāliem ikvienam labi zināms, ka vīrietis bez sievietes tomēr ilgi izvilkt nespēj. Tāpēc, lai vismaz pacenstos kaut kādā veidā novērst potenciālos vardarbības uzplūdus, visu valstu armijās allaž kaut ko mēģina šajā virzienā izgudrot. Tādi nolūki savulaik bijuši arī Trešā reiha vadoņiem.

Kad 1940. gada vasarā vācieši ienāca Parīzē, francūzietes esot par to tik ļoti nopriecājušās, ka faktiski acumirklī okupantu rindās izcēlusies visīstākā sifilisa epidēmija... Tostarp Ādolfs Hitlers vēl kopš 1. Pasaules kara ierakumiem paniski baidījies tieši no sifilisa, lai gan vispār tā jau vairs neesot bijusi nekāda īpašā traģēdija, jo medicīna jau prata to ārstēt ar penicilīnu. Tomēr Trešā reiha virsvadība lēma savus “augstdzimušos āriešus” novērst no prastajām ielu prostitūtām, tā vietā cenšoties radīt erzacsievieti, kas būtu spējīga pilnībā apmierināt visplašākos vācu vīriešu slāņus. Tādā veidā tapa projekts “Borghilde” jeb mākslīgās sievietes–ginoīda radīšana.

Uzticamās “kaujas draugaļas” izveidošanu uzdeva tā laika slavenajam patologanatomam un taksidermistam Francim Čakertam, savukārt modeļa ārējo parametru noformēšanu – skulptora Arno Brekera prasmīgākajam audzēknim Artūram Rinkam, kuram tobrīd bija 21 gads. Vēstīts, ka izvēle par labu Čakertam neesot bijusi nejauša, jo pagājušā gadsimta 30. gados viņš jau bija iepazīstinājis pasauli ar saviem “caurspīdīgajiem cilvēkiem”: šie anatomiskie manekeni bija izgatavoti no caurspīdīga plastikāta – celona, to pamatā bija alumīnija skelets, un tādējādi izstāžu apmeklētājiem pavērās iespēja aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.