Viens no lielākajiem PSRS sadzīves trūkumiem bija nezin kāpēc strikti ievērotais apgrūtinājums cilvēkiem izbraukt no šīs valsts, savukārt emigrēt jau dažkārt bija teju vai neiespējami. Labi zināms, ka no tā visbūtiskāk cieta ebreji, kuriem tāda aizbraukšana bija nevis vienkārši aizbēgšana, bet gan atgriešanās vēsturiskajā dzimtenē, proti, Izraēlas valstī. Reiz, pagājušā gadsimta 70. gadu pašā sākumā, padomju ebreju grupa jutās iedzīta tik dziļā izmisumā, ka izšķīrās par galēju rīcību: mēģināja nolaupīt un aizdzīt pasažieru lidmašīnu, un ar to aizbēgt no PSRS...

Kā tapa operācija “Kāzas”

Savulaik odiozais ASV prezidents Džons Kenedijs teicis: “Brīvība saistīta ar lielu daudzumu pārvaramo grūtību, un demokrātija nav pilnīga, taču mums nekad nav nācies būvēt sienu, lai tādējādi noturētu savus iedzīvotājus pie sevis un neļautu viņiem doties prom no mums.” Tādējādi viņš reaģēja uz labi zināmā Berlīnes mūra uzsliešanu, kas pilsētu sadalīja divās savā starpā mēreni naidīgās teritorijās – Austrumu un Rietumu Berlīnē. Tiesa, tolaik Kenedijs vēl pat nespēja iedomāties, ka pēc dažām desmitgadēm viņa pēctecis amatā Donalds Tramps tomēr ļoti nopietni apcerēs iespēju būvēt to pašu nodalošo sienu, tikai nolūkā atturēt no savām valstīm aizbraukt ļoti gribošo migrantu ieplūšanu ASV no Meksikas puses... Lai kā arī būtu, bet uz dažādu valstu robežām tomēr būvēta ne viena siena vien, un tie nolūki bijuši dažādi, galvenokārt jau no kaut kā sargājoties, taču PSRS robežu sardze bija vairāk līdzīga nevis cietokšņa, bet gan tieši cietuma apsargāšanas principam.