Paši krievu pētnieki pauduši, ka vairākumā gadījumu tieši šīs baumas valstij nodara vēl lielāku kaitējumu, nekā varētu nodarīt to pilna atvēršana.

Ar dažādu arhīvu dokumentu atvēršanu plašām interesentu aprindām visā pasaulē vienmēr bijušas dažādas problēmas. Proti, allaž atrodas kāds vai kādi, kas nevēlas, lai kaut kas savulaik ļoti slepens pēkšņi kļūtu visiem zināms. Izņēmums nav arī mūsdienu Krievijas Federācija, kuras gadījumā savdabīga ir nianse, ka tā ir PSRS galveno tiesību pārņēmēja, un šajā gadījumā daudz kas nav ierobežojams tikai un vienīgi ar krievu interesēm. PSRS tomēr bija 15 republiku savienība, vai ne?

Mājieni un nojausmas

Šādos gadījumos runa ir par jo īpaši slepeniem dokumentiem, proti, tādiem, par kuru esamību praktiski neviens nekad neko nav zinājis. Neviens, izņemot tos, kuri it kā zina, kas ir “valsts noslēpums”, – citādi neviens taču nekādi nevarētu pieņemt lēmumus par attiecīgo dokumentu atslepenošanu vai arī turpmāku paturēšanu slepenībā. Un šādā situācijā labākajā gadījumā var tikai puslīdz aptuveni uzskaitīt lietas, uz kurām vispār varētu būt attiecināmi kaut kādi slepenie materiāli.

Krievu pētnieki pauduši, ka Krievijā patlaban pilnībā nepieejami palikuši dokumenti, no kuriem lielākā daļa attiecināma uz PSRS augstākās varas orgānu darbību no 30. līdz pat 80. gadiem, jo sevišķi par 2. Pasaules kara periodu. Zināms, ka vismaz līdz 2044. gadam noslepenoti VDK priekšteces NKVD arhīvi ar materiāliem, kas attiecināmi uz 30. gadu Lielo teroru, un tas liecina par to, ka patiešām visu patiesību par šo baiso periodu PSRS pirmskara laikā labākajā gadījumā būs lemts uzzināt tikai mūsdienās dzīvojošo pētnieku bērniem vai pat mazbērniem.