Var jautāt – vai vērts atcerēties 34 gadus senus notikumus? 

Man 1991. gada 19. augusta pirmdienas rīts pienāca ar ikdienas steigu, ka pat neieslēdzu televizoru. Steidzos uz rajona padomi. Pusotra gada laikā nebiju ieguvis pašvaldības vadītāja ikdienas rutīnu, jo katra diena nesa ko jaunu. Reizē ar pasludināto valsts neatkarību ekonomisko pinekļu bija gūzma. 

Vēl atmiņā gadījums, kad kabinetā ienāk rajona slimnīcas galvenais ārsts un saka: "Man šorīt beidzās degviela neatliekamās palīdzības automobiļiem..."