Pietiekami ilgu laiku kaķiem uz šīs planētas bija ļoti laba dzīve, turklāt daudzās zemēs tie pat bija īpašas pielūgsmes objekti. Taču šo dzīvnieku liktenis krasi mainījās, kad pēdējais vienotās Romas impērijas imperators Teodosijs Lielais 380. gadā par savas teritorijas “vienīgo pareizo” jeb oficiālo reliģiju pasludināja jau tajā laikā nevaldāmi agresīvo kristietību. Un līdz ar pagānismu Romas teritorijā acumirklī nežēlastībā krita arī kaķi.

Viduslaiku kristietiskās murgoloģijas tvanā

Kristietības kā varas instrumenta uznāciens jaunajā cilvēku sabiedrībā vienā acumirklī panāca to, ka iepriekš dievinātos kaķus pēkšņi dēmonizēja, pamazām pārvēršot neganti vajājamos pagānisma piemiņas simbolos. Katrā ziņā citādi nav iespējams saprast to kristiešu dzīvniecisko ienaidu, kādā viņi vēl ilgus gadsimtus turpināja nežēlīgi un asiņaini vajāt un iznīcināt šos visādi citādi itin jaukos un piemīlīgos dzīvniekus (tostarp daudzi mūsdienās tos uzskata par noslēpumainiem citplanētiešiem vai to slepenajiem aģentiem, taču tas jau nemazina šo dzīvnieku vispārējo jaukumu).

Pagaidām vēl nav rasts racionāls un ticams izskaidrojums, kāpēc tas tā savulaik noticis, taču pētniekiem zināms, ka jau senās un varenās ķeltu civilizācijas mitoloģijā kaķis jau uzreiz bija kļuvis par ļoti iemīļotu formu, kādu allaž ieņēma visi dēmoni, kuri centās kaut kādā veidā patraucēt ķeltu varoņiem viņu brīnišķīgajos un varoņdarbu pārpilnajos ceļojumos. Savukārt kristietība, arī nespējot saprast šo fenomenu, sev raksturīgajā skaudībā un piesavināšanās un visa pārveidošanas kārē kaķus vienkārši iekļāva savā demonoloģijā.

Tiesa, kaķi gan nav pieminēti tā dēvētajos tajos kanoniskajos avotos, no kuriem sakompilēta kristiešu Bībele, taču kaķis vienā acumirklī viņiem kļuva par sātana, tumsības, iegribu un slinkuma simbolu. Aprobežotie seno jūdu hroniku personāžu pielūdzēji sāka apgalvot, ka kaķis esot visīstākais nelabo spēku iemiesojums jeb vismaz to tiešais izpalīgs. Drīz arī parādījās apgalvojums, ka kristiešu sakaisušajās galvās dzimušās tā dēvētās raganas parasti ieņemot kaķa veidolu un bieži uz saviem salidojumiem jeb sabatiem ierodoties melnu kaķu mugurās.