Vēstures pamatversija pauž, ka Ādolfs Hitlers savulaik ieradās Minhenē kā pilnībā nevienam nepazīstams izbijis ķeizara armijas kaprālis, vienlaikus trūcīgs un nesamērīgi ambiciozs un, izrādās, pakāpeniski spēja apburt virkni sieviešu, kurām piemita krietna ietekme uz pilsētas sabiedriskās dzīves norisēm. Ne ar ko praktiski neizskaidrojamais efekts, kura dēļ topošais vācu nācijas fīrers spēja teju vai vienā acumirklī sev pakļaut galvenokārt jau krietni padzīvojušas sievietes, sekmēja viņa izvirzīšanos un panākumu gūšanu.

Šīs draudzenes, kuru lielākā daļa vecuma ziņā viņam vairāk derēja mātes vietā, faktiski arī nodrošināja Hitlera politiskās karjeras uzsākšanu. Tieši viņas pavēra viņam ceļu uz tā dēvēto augstāko sabiedrību, iepazīstināja ar ietekmīgiem un nodrošinātiem ļaudīm, kā arī pašas gluži materiāli palīdzēja, deva pajumti, apkopa un rūpējās, un regulāri apmeklēja ieslodzījuma laikā cietumā. Šaurākā lokā pats Hitlers šīs dāmas ironiski dēvējis par “savām mammītēm”.

Gribētu viņu sev par dēlu

Ar vienu no tādām “mammītēm” savulaik Hitleru iepazīstināja viens no nacistu partijas dibinātājiem Dītrihs Ekarts, un tas notika jau 1920. gadā. Visā pasaulē pazīstamā klavieru ražošanas uzņēmuma īpašnieka Edvīna Behšteina dzīvesbiedre Helēna nākamo Vācijas diktatoru pieņēma savas villas salonā. Viņai jauno politiķi pieteica kā absolūti uzjautrinošu eksemplāru, kurš pārstāv nacionālistiski noskaņotos darbaļaužu slāņus un kuru katrā ziņā esot vērts paklausīties. Un Helēnu acumirklī esot savaldzinājis šā cilvēka acīmredzamais biklums, kas krasi kontrastēja ar runās pausto kvēli. Iedegusies sarunā ar jauno politisko censoni, viņa drīz vien noskaidroja, ka viņam arī ļoti patīk Riharda Vāgnera mūzika, un tas jau bija pamats turpināt satikties aizvien biežāk.

Jau drīz Behšteinas kundze kļuva ne tikai par Hitlera, mūsdienīgi izsakoties, sekotāju un pielūdzēju, bet arī par visīstāko viņa aizgādni. Pateicoties šādai savdabīgai draudzībai ar šo sievieti, kura bija par viņu 13 gadus vecāka, Hitlers neticami ātri iekļāvās ne tikai Bavārijas, bet arī Berlīnes sabiedrības augstākajos slāņos, un, protams, viņš kļuva par regulāru un neiztrūkstošu viesi viņas pašas regulāri rīkotajās viesu uzņemšanās. Esot gluži precīzi noskaidrots, ka tieši caur pazīšanos ar Behšteiniem Hitlers nodibināja pirmos kontaktus ar Vācijas bruņoto spēku vadošajām aprindām, kas vēlāk viņam deva iespēju ļoti ātri un bez liekas korupcijas gūt militāristu atbalstu, kad tas bija nepieciešams Hitlera kļūšanai par reihskancleru.