Un tādējādi ikvienā no mums joprojām turpina dzīvot kaut kas mazliet no viņu mistiskās izcelšanās vēstures.

Pētnieki aizvien biežāk pievēršas tēmai saistībā ar atmiņas fenomenu, vispirms jau cenšoties noskaidrot: kad un kā pirmo reizi vispār radās atmiņas funkcija? Vēstīts, ka šajā jomā īstens izrāviens noticis 1995. gadā, kad izdevās identificēt olbaltumvielu ‘Arc’ – pētnieki konstatēja, ka tās loma neironos notiekošajās plastiskajās izmaiņās ir ar izšķirošu nozīmi atmiņas veidošanai. Proti, šai olbaltumvielai ir liela nozīme. Taču burtiski nesen jaunākie atklājumi pauž, ka aina ar ‘Arc’ sāk kļūt aizvien interesantāka.

I

Izdevumā Cell nesen publicētajā atskaitē par savu pētījumu ASV pavalsts Jutas universitātes, Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas universitātes un britu Kembridžas Molekulārās bioloģijas laboratorijas pētnieku apvienotā grupa apgalvojusi, ka ‘Arc’ savu vietu smadzenēs ieņēmusi absolūtas nejaušības rezultātā pirms vairākiem miljoniem gadu. Proti, līdzīgi tam, kā zinātnieku ieskatā mitohondriji mūsu šūnās radušies sākotnēji kā baktērijas, kas pārņēmušas mūsu tālīno senču šūnas, tā olbaltumviela ‘Arc’, visdrīzāk, sākotnēji bijusi vīruss.

To, ka šajā reizē pētniekiem izdevies atrast kaut ko ļoti būtisku, viņi sapratuši pēc tā, kad saņēma ‘Arc’ attēlu, kas bija ļoti līdzīgs vīrusa kapsīdai – izoedriskam olbaltuma apvalkam, kurā iekļauts vīrusa ģenētiskais materiāls nolūkā to infekcijas laikā nosūtīt saimnieka šūnās. Amerikāņu profesors Džeimss Šepards, kurš darbojies neirobioloģijā, anatomijā, bioķīmijā un oftalmoloģijā un konkrēti olbaltumvielu ‘Arc’ pētījis jau vismaz 15 gadus, teicis, ka ilgu laiku pētnieki ļoti maz vispār zinājuši par ‘Arc’ molekulāro funkciju vai evolucionāro vēsturi, un, patiesību sakot, viņš pats personīgi jau teju vai bija zaudējis jebkādu interesi par šo olbaltumvielu un gandrīz jau atmetis tai ar roku, taču, uzzinot par kapsīdām, arī viņš sapratis, ka beidzot izdevies atrast kaut ko patiešām ļoti interesantu.