Ja cilvēcei ir nolūks izdzīvot uz citām planētām, tai nāksies izgudrot pietiekami efektīvus un noturīgus paņēmienus, kā to patiešām varētu izdarīt. Tas nozīmē pārtikas izaudzēšanu, ūdens un skābekļa nodrošināšanu un vēl daudz ko citu, pie kā cilvēks tik ļoti pielāgojies uz Zemes un kas ļauj viņam palikt dzīvam un turpināt vairoties.

Tajā gadījumā, ja cilvēks nevar un visdrīzāk nekad arī nevarēs transformēt veselu planētu, viņam nekas cits neatliks, kā veidot savas mākslīgās biosfēras, un tās būtu tādas ļoti specifiskas slēgtās sistēmas ar savu personīgo skābekli, augiem un visu citu, kas nepieciešams dzīvības nodrošināšanai kosmosā. Turklāt, izrādās, uz Zemes jau veikti daži ambiciozi eksperimenti, tostarp arī diemžēl par bēdīgi slavenu kļuvušais projekts “Biosfēra 2”.

I

Vispirms sāksim ar to, ka šajā gadījumā objekts “Biosfēra 1” ir un paliek mūsu pašu Zeme. Savukārt “Biosfēra 2” ir speciāls aptuveni 200 miljonus ASV dolāru vērts pētnieciskais komplekss ASV pavalsts Arizonas tuksnesī, kas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā uz noteiktu laiku bija kļuvis par tādu iepriekš pieminēto noslēgto ekosistēmu, kurā ievērota lielākā daļa uz Zemes valdošo faktoru. Šā kompleksa kopējais laukums ir aptuveni 1,2 hektārus liels, to ieskauj liels tērauda un stikla kupols, un tajā reizē tur mitinājās 3800 dažādu augu un dzīvnieku sugu, kā arī tur iegāja astoņi cilvēki – četras sievietes un četri vīrieši –, kuriem bija jāspēj izdzīvot tikai ar šajā kupolā izaudzēto pārtiku un tur cirkulējošo skābekli. Bija ieplānots, ka projektam jāturpinās divi gadi, taču diemžēl jau kopš paša sākuma radās nebeidzamu problēmu virtene.