Savulaik tā dēvētā Havanas sindroma stāsts iesākās kā gluži konkrēts pret “ļaunuma asi” tēmēts amerikāņu propagandas elements: prezidenta Donalda Trampa administrācija sāka vainot Krieviju un Ķīnu pret amerikāņu diplomātiem vērsta “akustiskā uzbrukuma” īstenošanā Kubas galvaspilsētā Havanā. Savukārt tagad izplatīta informācija, ka izmeklēšana beigusies ar mēreni pārsteidzošu iznākumu – ne Krievija, ne Ķīna tomēr neesot vainīga... Kas tad galu galā noticis ar amerikāņu diplomātiem?

Ļoti aizdomīga lieta

Pagaidām ASV valdība nav nākusi klajā pat ar oficiālu paziņojumu par to, ka Havanas sindroma lieta izbeigta, lai gan prezidenta Džo Baidena preses sekretāre Karīna Žanpjēra pamanījusies vēstīt, ka visi no šā sindroma cietušie turpinot saņemt valdības apmaksātu medicīnisko palīdzību jeb tātad apdrošināšanas prēmijas. Savukārt ASV izlūkdienesti esot gluži oficiāli konstatējuši – “ļoti maz iespējama versija par to, ka ASV pretinieks būtu izmantojis mērķētu enerģiju pret cietušajiem diplomātiem”. Amerikāņu plašsaziņas līdzekļi pauduši, ka ar to tad faktiski arī varot uzskatīt: izslēgta iespēja, ka aiz notikušā varētu slēpties Krievija, Ķīna, Kuba vai vispār jebkāda cita no neskaitāmajām ASV “naidīgajām” valstīm. Piebilsts arī par kādā brīdī izmeklētāju aplūkoto iespēju, ka šajā gadījumā varētu būt iesaistīti “ārpuszemes civilizācijas pārstāvji”, taču beigās atmetuši arī šo versiju.

Izdevums The Washington Post vēstījis, ka attiecīgās izmeklēšanas gaitā izpētīti ziņojumi par līdzīgiem gadījumiem arī pirms 2016. gada, taču esot ļoti maz noderīgu datu. Nav izdevies konstatēt arī to, ka kādu citu valstu attiecīgie dienesti vispār būtu kaut ko zinājuši par šādiem it kā notikušiem uzbrukumiem amerikāņu diplomātiem. Izmeklēšana ilga piecus gadus un bija gana vērienīga, iesaistot simtiem visu ASV izlūkdienestu un citu valsts iestāžu darbinieku un dažādu ekspertu, turklāt aptverot vismaz 90 valstis (tik daudz “naidīgo”?), un kopumā izanalizējot aptuveni tūkstoti tāda veida gadījumu.