Mūsdienu civilizācijas eksistēšanu nav iespējams iedomāties bez enerģijas lietošanas. Un šo enerģiju joprojām pamatā iegūst no izrakteņu degvielas sadedzināšanas: gāze, naftas produkti un ogles, turklāt esot zināms – šis pēdējais avots joprojām nodrošina aptuveni trešo daļu pasaulē saražotās enerģijas. 

Savukārt gluži tehnoloģiski pirms dabas gāzes sadedzināšanas vai naftas pārstrādes to nepieciešams attīrīt no sēra. Tajā gadījumā, ja to nedara, kopā ar ogļskābo gāzi un ūdens tvaikiem visos galvenajos patērētājos nokļūst sēra dioksīds, kas ir nejauka un vienkārši indīga gāze. Sēra savienojumi saindē ne tikai gaisu, bet jau pašas naftas pārstrādes ražotnes – dažādos ķīmiskajos procesos izmantotie katalizatori, nonākot kontaktā ar sēru, vienkārši “iet bojā”.

Un sēra gan gāzē, gan naftā var būt pat ļoti daudz – līdz pat vairākiem procentiem no kopējās masas. Tas esot aptuveni kā dažas karotītes cukura prāvā kafijas krūzē. Esot zināms, ka katru gadu pasaulē saražo vismaz 70 miljonus tonnu sēra, un viss šis apjoms faktiski veidojas kā naftas un gāzes rūpniecības atkritumi. Šā iemesla dēļ pasaulē ir daudz sēra, un tāpēc tas arī ir lēts. Turklāt dažkārt to nevienam nemaz nevajag, tāpēc noliktavās mēdz uzkrāties gigantiski lieli dzeltenā sēra kalni, sasniedzot vairāku desmitu metru augstumu.