Lai arī cilvēce jau iemācījusies ne tikai iziet kosmosā tepat savas dzimtās planētas apkaimē, bet arī nosūtīt izpētes aparātus līdz pašai Saules sistēmas robežai un pat ārpus tās, tomēr paliek fakts, ka cilvēks vēl pat ne tuvu nav pietiekami izpētījis savu dzimto planētu, jo, iespējams, tās dzīlēs slēpjas praktiski visas atbildes uz pagaidām šķietami neatbildamiem jautājumiem, kā arī iespējas arī organiskiem subjektiem gluži reāli paviesoties tālīnos Visuma nostūros vai vismaz tā dēvētajās citās dimensijās. Un par vienu no tādām noslēpumainām atbilžu atrašanas vietām mēdz uzskatīt mūsdienās ledū kalto Antarktīdu.

Terra incognita

Ar Antarktīdu ir gluži tāpat kā ar Amerikas atklājējiem – gluži oficiāli to 1820. gadā atklāja Fabiāna fon Belinshauzena un Mihaila Lazareva vadītā krievu antarktiskā ekspedīcija, bet aptuveni pēc simtgades uzradās nezināmu autoru veidotas kartes, kurās šis kontinents iezīmēts jau patālā senatnē. Vispirms tas attiecināms uz slavenāko no šīm kartēm, kas piederējusi turku admirālim Pirī Reisam un datēta ar 1513. gadu. Var piebilst, ka admirālis pats tā gluži nopietni nekad nav kuģojis, taču bijis pietiekami labs kartogrāfs, turklāt nekad nav slēpis, ka savu karšu izgatavošanā izmantojis dažādus senatnes avotus un pat kaut kādus noslēpumainus manuskriptus, kas laimīgā kārtā saglabājušies pēc Aleksandrijas bibliotēkas nopostīšanas un nezin kāpēc nonākuši viņa rokās. Antarktīda attēlota arī franču ģeogrāfa Oroncija Fineja ar 1532. gadu datētajās kartēs un vēl citās. Bet diemžēl mūsdienu vēstures pētnieki joprojām cenšas norobežoties no šiem faktiem, uzskatot, ka senajās kartēs iezīmētais kontinents Terra incognita ir tikai mītisks veidojums...