Tika pārkāpta bieza sarkanā līnija, un tas tomēr pamodināja daudzus gruzīnus.

Gruzija sasniegusi kritisku punktu, kurā var izšķirties, kurp šī valsts ies tālāk – vai tas būs Rietumu vektors vai aizvien tālāka slīdēšana Krievijas virzienā, kā tas noticis beidzamo vairāk nekā desmit gadu laikā. To, ka aizvien vairāk nākas ciest demokrātijai, acīgs vērotājs varēja pamanīt jau visai sen, taču pāris beidzamajos gados tas bijis daudz uzskatāmāk. Tagad līdz ar mēģinājumu nokopēt Krievijas likumu par ārvalstu aģentiem tika pārkāpta bieza sarkanā līnija, un tas tomēr pamodināja daudzus gruzīnus, liekot saprast, ka tālāk vairs nav kur piekāpties valdošajai nepārprotami prokrieviskajai valdībai un parlamenta vairākumam. Īstenie cīnītāji šoreiz bijuši galvaspilsētas jaunieši, kurus nav jāpārliecina, ka gruzīnu nācijas interesēs ir integrācija Rietumos. Viņu uzstājība un gatavība iet pretim policijas un specvienību stekiem, asaru gāzei un ūdensmetējiem daudzus novērotājus pārsteidza. Šādu enerģisku pretošanos nebija gaidījušas arī prokrieviskā oligarha un pelēkā kardināla Bidzinas Ivanišvili vadītās valsts pārvaldes struktūras. Tās ātri salūza, un parlaments, pat neievērojot juridisko kārtību, atteicās turpināt iecerētā likuma pieņemšanu. Tas nozīmēja demokrātiski orientētās sabiedrības daļas uzvaru, kādu Gruzija sen nebija pieredzējusi.