Profesionālā izglītība pēdējos gados attīstījusies sevišķi strauji. Pateicoties Eiropas struktūrfondu ieguldījumiem, ne tikai modernizētas mācību, kopmītņu telpas un mācību iekārtas, bet būtiski mainīts arī profesionālās izglītības saturs. Taču, lai sasniegtais netiktu pazaudēts, beidzot nepieciešams arī lielāks ieguldījums no valsts budžeta.

Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieprasījums pēc lielāka finansējuma valdības atbalstu nav guvis. Nauda tika prasīta, gan lai turpinātu ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu uzsāktos projektus, gan lai palielinātu profesionālās skolās uzņemamo audzēkņu skaitu un izmaksas par viņu apmācību, gan pat lai pildītu pašas valdības pieņemtos noteikumus par to, kāds finansējums pienākas darba devējiem, kuri uzņem praksē profesionālo izglītības iestāžu audzēkņus.

Jau pagājušajā gadā IZM iesniedza izskatīšanai valdībā konceptuālo ziņojumu "Par izglītības programmu finansēšanu". Tas tika atbalstīts, taču dokumentā prasītais papildu finansējums profesiju apguvei tā arī nav ticis piešķirts. IZM prasīja ik gadu palielināt profesionālās izglītības finansējumu par 2,7 miljoniem eiro, taču, tā kā prioritāte esot finansējuma palielinājums augstākajai izglītībai un skolotāju algām, profesionālajai izglītībai nācies palikt bešā.

Šāda valdības rīcība nesaskan ar tās deklarācijā ierakstīto mērķi: panākt, lai vismaz puse pamatskolu absolventu apgūtu profesiju, nevis izvēlētos mācības parastā vidusskolā. 

Turklāt uzņēmēji aizvien vairāk izjūt darbaroku trūkumu.