Trūkumus nolietotu vēja enerģijas ražošanas iekārtu tehniskajā uzraudzībā, tostarp – saistītus ar to demontāžu, nesen skaudri izgaismoja bēdīgi slavenais notikums ar vēja nogāzto turbīnu Dienvidkurzemē.

Iespējams, tieši tas mudinājis valdību šonedēļ apstiprināt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) ar skubu sākt izstrādāt vēja elektrostaciju ekspluatācijas un nojaukšanas tiesisko regulējumu.

Jābūt skaidrībai visās stadijās

Šobrīd vēja elektrostaciju darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un nav pārskatāmi, tie ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt rada neizpratni to piemērošanā un bažas par neizpildi. Turklāt, lai gan ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesā tiek vērtēta ikvienas vēja elektrostacijas iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un ir izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, vēja elektrostaciju ekspluatācija iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības trūkumu visā to darbības ciklā. "Esošais vides prasību noteikšanas process bijis kopumā apjomīgs un birokrātiski smagnējs, taču, kā parādījusi situācija ar atjaunīgo enerģijas projektu attīstību, šis process nav devis ne iedzīvotājiem, ne arī vides un dabas aizstāvjiem pārliecību, ka to intereses ir pilnvērtīgi aizsargātas.