Lietusgāzes un plūdi, kas posta ražu, straujas energoresursu cenu svārstības, kā arī nenoteiktība par ES fondu nākotni pēc 2028. gada, – tie ir faktori, kuru ignorēšana jau šodien un rīt lauksaimniekam var dārgi maksāt. 

Lai palīdzētu orientēties šajos apstākļos, tapusi praktiska rokasgrāmata, kā saimniecībai pielāgoties pārmaiņām, saglabājot gan ražošanas stabilitāti, gan spēju strādāt ar peļņu arī nelabvēlīgos apstākļos. 

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) kopīgi ar biedrību "Ilgtspējas klasteris" veidotās "Vadlīnijas ilgtspējas mērķu sasniegšanai lauksaimniecībā Latvijā" izstrādātas kā ceļvedis, kas palīdz skatīt ilgtspēju kopsakarībās – ar konkurētspēju, ražošanas noturību, pārtikas drošību un saimniecību finansiālo dzīvotspēju. Ieteikumi ietver jau pieejamus datus un instrumentus, kā arī pielāgotus risinājumus konkrētu saimniecību iespējām.

Vadlīniju izstrādi veicinājuši vairāki būtiski iemesli. Viens no tiem ir klimata pārmaiņu jūtamā ietekme: ilgi sausuma periodi, pēkšņas salnas, spēcīgas lietusgāzes un postoši plūdi pēdējos divus trīs gadus daudzām saimniecībām radījuši smagus finansiālos un ražošanas zaudējumus. Šī pieredze rādot, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām jāveic straujāk, lauksaimniekiem mācoties labāk pārvaldīt mainīgos laika apstākļus un ar tiem saistītos riskus. Vienlaikus speciālisti atgādina, ka ES un Latvijas regulējums joprojām saglabā klimata un emisiju samazināšanas mērķus, lai arī šajos jautājumos notiek diskusijas un politiskas korekcijas. Visbeidzot agrārajam sektoram esot arī strauji jādefinē savas investīciju prioritātes, ņemot vērā, ka patlaban norit darbs pie jaunā ES fondu plānošanas perioda, kas stāsies spēkā pēc 2028. gada.

Ne tikai domāšanas veids