"Pienava Wind" ir nozīmīgs solis Latvijas enerģētiskajā neatkarībā

AS "Latvenergo" piederošie vēja parki "Pienava Wind" un "Laflora Energy" šobrīd ir lielākie būvniecības un enerģijas ražošanas testu stadijā esošie objekti, kas veido jaunu posmu Latvijas enerģētikas attīstībā, līdzsvarojot ražošanas portfeli un stiprinot valsts enerģētisko drošību.

Abi parki arī ievērojami stimulē vietējo ekonomiku tiešā un pastarpinātā veidā, tostarp ilgtermiņā, jo papildus lētai un zaļai enerģijai dos pozitīvu ieguvumu novadu iedzīvotājiem un pašvaldībām, kuru teritorijās parki izvietoti. Pagājušajā nedēļā "Latvijas Avīzei" bija īpaša iespēja apmeklēt aktīvās būvniecības noslēguma fāzē esošo vēja parku "Pienava Wind" Tukuma novadā, kam pamatakmens bija ielikts pirms nepilna gada, pērn 5. novembrī. Šajā vēja parkā izbūvē 21 turbīnu ar kopējo jaudu 147 MW, parks izvietojies 900 hektāru teritorijā Tukuma novada Džūkstes pagastā, bet pieslēgums pie augstsprieguma tīkla iesniedzas arī Dobeles novada robežās. Projekta attīstību sāka Zviedrijas kompānija "Eolus" un tās pārstāvniecība Latvijā, meitassabiedrība "Eolus Latvija". Pagājušajā gadā "Pienava Wind" projektu iegādājās AS "Latvenergo", tagad turpinot vadīt projekta attīstības procesu līdz pilnīgai šā vēja parka pabeigšanai, sadarbojoties ar iepriekšējo attīstītāju "Eolus" kā projekta būvniecības vadītāju. Pēc pamatakmens ielikšanas "Pienava Wind" projekta attīstība notikusi sekmīgi un strauji, šobrīd tas tuvojas aktīvās būvniecības fāzes izskaņai. Atsevišķām samontētajām turbīnām jau sākti darbības testi. Parkam kopumā elektroenerģijas ražošanas uzsākšana plānota 2027. gada pirmajā pusē, un paredzēts, ka gada laikā tas varētu saražot līdz pat 500 gigavatstundām (GWH) enerģijas – elektrības apjomu, kas pietiekams apmēram 230 000 mājsaimniecību apgādei.

"Ar 21 vācu ražotāja "Nordex" jaunākās paaudzes turbīnu un kopējo 147 MW parka jaudu "Pienava Wind" šobrīd ir izbūvē esošais lielākais vēja parks Latvijā, un ekspluatācijā nodošanas brīdī lielākais tas būs arī oficiāli. Lai labāk saprastu mērogu un šī projekta nozīmi, salīdzinājumam varu minēt, ka, piemēram, Ķeguma HES jauda ir 248 MW. Tas nozīmē, ka Pienavas vēja parka uzstādītā jauda ir lielāka par pusi no Ķeguma HES jaudas. Savukārt ražošanas ziņā, pateicoties pastāvīgajiem vējiem un modernajām tehnoloģijām, Pienavas parks gada laikā spēs saražot gandrīz tikpat daudz elektroenerģijas, cik vidēji gadā saražo visa Ķeguma spēkstacija uz Daugavas," izrādot vēl būvniecības procesā esošo objektu, par "Pienava Wind" vēja parku stāsta Kaspars Novickis, "Latvenergo" vēja un saules parku attīstības direktors.

"Pienava Wind" vēja parka būvniecībai paredzētais budžets ir 215 miljoni eiro, un tieši Kaspars kopā ar palīgu Emīlu Bokalderu, "Latvenergo" projektu vadītāju, ir projekta īpašnieku pārstāvji, kuri ikdienā kopā ar vēja parka būvniekiem piedalās būvsapulcēs, koordinē lēmumus par papildu darbiem, to efektivitāti un izmaksām, iespējamo cenu samazinājumu un citiem ar vēja parka izbūvi saistītajiem operatīvajiem jautājumiem. Vārdu sakot, seko līdzi, lai vēja parka būvniecība noris saskaņā ar projektu un iekļaujas plānotajos termiņos. Par šīm lietām tad arī aprunājāmies.

Novicka kungs, objekta apskates laikā norādījāt uz kādu samērā nelielu jau uzbūvēto apakšstacijas namiņu, kurā koncentrēsies HES jaudām pielīdzināma enerģija, lai tālāk to nodotu koplietošanas tīklā. Salīdzinot ar hidroelektrostaciju būvēm un dambjiem, pat arī ar saules paneļu parku "spīdīgajiem klājumiem", topošais Latvijā lielākais vēja enerģijas parks parastam cilvēkam nebūt neizskatās pēc "ziloņa trauku veikalā". Arī Latvijā redzam modernos enerģijas ražošanas risinājumus?

K. Novickis: "Pienava Wind" gadījumā iezīmētā teritorija ir 900 hektāri, taču pati vēja parka "pēda" aizņem ne vairāk par 2% no šīs teritorijas, un tie ir apmēram 18 hektāri. Ja salīdzinām kaut vai ar saules paneļu parkiem, vēja ģeneratoru stacijas fiziski aizņem daudz mazākas platības, ražojot ievērojami vairāk enerģijas. Arī "Latvenergo" gadījumā, piemēram, kompakts un efektīvs saules parks mums ir Salaspils novada Aconē. Jauda tam ir 24 MW, tomēr aizņem jau 30 hektārus. Ja skatāmies tikai uz apbūvēto vietu, tieši vēja parkos ar samērā mazu aizņemto platību varam iegūt vairākas reizes lielāku jaudu.

Tas arī ir skaidrojums, kādēļ vēja parkus mēdz būvēt uz lauksaimniecības zemēm, jo tie pārējās teritorijas apsaimniekošanu nekādā veidā neierobežo. 

Pieredze citās valstīs rāda, ka vēja parki un lauksaimnieki sadzīvo itin labi. 

Tagad to redzam arī pie mums Latvijā, jo "Pienava Wind" izvietots Zemgales līdzenumā uz privātajām lauksaimnieku zemēm, kas ne vien ir mūsu maizes klēts, bet arī kur daudz un stipri pūš vējš.

Pirmo kopīgo sezonu ar lauksaimniekiem "Pienava Wind" teritorijā jau esam aizvadījuši. Domāju, ka sadarbība bija laba. Mūsu gadījumā šovasar gan notika aktīvā būvniecība, bija nepieciešama grafiku saskaņošana liela gabarīta turbīnu montāžai nepieciešamo detaļu transportēšanai. Taču kompromisus atradām – mēs netraucējām lauksaimnieku sezonas darbus, viņi mūsējos.

Kur varam, nākam arī pretim – atsevišķās pārāk slapjajās teritorijās esam izbūvējuši meliorāciju, nostiprinājuši ceļus, ko tagad būvniecības laikā izmantojam. Tonnāža, ko šie ceļi spēj šobrīd uzņemt, ir ievērojami palielinājusies. Darbu veicējs Latvijas būvfirma "ACB" no tuvākajiem pieejamiem karjeriem ceļu uzlabošanai ir izmantojusi 150 000 kubikmetru smilšu un 160 000 kubikmetru šķembu. Praktiski ir izbūvēta tik stabila un izturīga ceļa pamatne, uz kuras nākotnē, veicot tikai minimālus virskārtas sagatavošanas darbus, ir iespējams uzreiz klāt asfalta segumu.

Viena kilometra garumā ceļa virsmu esam atjaunojuši arī Pienavas ciemā. Aizpildītas plaisas un bedres, veikta asfalta virsmas apstrāde ar bitumu un smalku šķembu, ievērojami paildzinot kvalitatīvu kalpošanas laiku. Salikām arī desmit apgaismes stabus, uzlabojot iedzīvotāju drošību tumšajā laikā, kur otrpus ceļam ir iedzīvotāju dārziņi, kūtis un citas saimniecības ēkas.

Tas viss iekļaujas projekta budžetā? Viss notiek pēc plāna?

Kā jau liecina publiski pieejama informācija, "Pienava Wind" projekta izbūves budžets ir 215 miljoni eiro, ieskaitot visus darbus līdz nodošanai ekspluatācijā. Šobrīd ir tā, ka laika termiņiem ejam pa priekšu. "Latvenergo" projektu attīstības princips nav tāds, ka būvniekam iedodam tikai projektu un pasakām, ka gaidām gatavā objekta atslēgas. Cik varam, būvdarbu veicējiem palīdzam ar atļaujām vietvarā un valsts institūcijās, iesaistāmies plānošanā, darām visu, lai tikai process būtu paātrināts.

Rezultāts ir tāds, ka "Pienava Wind" līgumā atsevišķi paredzētie darbi, piemēram, turbīnu montāža, kam bija jānotiek līdz nākamā gada janvārim, izdarīti būs jau līdz šī gada novembrim. Tāpat pirms termiņa sākusies arī nu jau piecu samontēto turbīnu darbības testēšana.

Tas liecina, ka projekta ieviešanas laikā izdosies arī ietaupīt. Ļoti palīdz "Laflora Energy" vēja parka būvniecības laikā iegūtā uzraudzības un darbu organizēšanas pieredze. Arī tur būvniecību pabeidzām divus mēnešus pirms termiņa, līdz ar to tīkla un turbīnu testēšanu arī varēja uzsākt agrāk.

"Laflora Energy" sakarā ļoti daudziem tomēr ir kāds neskaidrs jautājums – nav dzirdēts, ka šis vēja parks būtu jau nodots ekspluatācijā. Līdz ar to "zinātājiem" un vēja parku būvniecības noliedzējiem ir iemesls izplatīt runas, ka tas notiekot speciāli, lai tikai nebūtu jāsāk maksāt pašvaldībai un iedzīvotājiem paredzētās kompensācijas.

Baumas es nekomentēšu, varu vien minēt faktus, ka "Laflora Energy" vēja parkā pēdējais solis pirms nodošanas ekspluatācijā ir augstspriegumam nepieciešamie tīkla kodeksa atbilstības testi, kas šobrīd aktīvi norit. Tāpat tiek kārtoti pēdējie dokumenti un saskaņojumi, lai saņemtu apliecinājumu no Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) par būvdarbu pabeigšanu un gatavību ekspluatācijai. Ražošana testēšanas režīmā tur jau veiksmīgi notiek – to mēs esam atklāti teikuši arī iepriekš. 

Jā, šāda mēroga objektu pieņemšanas un nodošanas process ir sarežģīts un laikietilpīgs, visām iesaistītajām pusēm šī ir jauna pieredze. Redzam, ko vajadzētu mainīt un uzlabot, lai uz priekšu procesi būtu vienkāršāki un visiem saprotami.

Finansiālais labums, kas pašvaldībai un iedzīvotājiem pienāksies no "Pienava Wind" darbības, ir 367 500 eiro gadā. "Nordex" tehnoloģija paredzēta 35 gadu darbības periodam, līdz ar to Pienavas parka ciklā tie būs vairāk nekā 12 miljoni eiro – līdzekļu fonds, kas 50% apmērā nonāks pašvaldības un 50% iedzīvotāju rīcībā.

Runājot par tehnoloģijām – vai vēja parkos Latvijā šobrīd iegūstam jaunākās un modernākās?

Jā, "Pienava Wind" parkā visas ir jaunākās paaudzes Vācijas firmas "Nordex" turbīnas. Katras kapacitāte ir 7 MW, kopējais augstums 250 metri. Paša torņa augstums ir 169 metri, spārnu garums – 81,5 metri, kas tad arī veido kopējo augstumu.

Ieguvums no šī augstuma ir tāds, ka augšā vējš mēdz būt pastāvīgāks un stiprāks. Spārni rotorā rezultējas diametrā 163 metri, un tas vējam jau ir ļoti liels saķeres laukums. Līdz ar to ievērojami palielinās arī turbīnas efektivitāte – stāvot uz zemes, cilvēks vēju nejūt, bet turbīna griežas, jo 250 metru augstumā vējš tomēr ir. Jaunie spārni arī ir pilnveidoti tā, ka to saķeres laukums, salīdzinot ar vecākiem ražojumiem, palielināts pat vairākas reizes. Līdz ar to tagad būvētajos parkos vēju varam ķert efektīvāk.

Lai tam visam izsekotu, "mūžam jaunam" jābūt arī pašam procesu uzraugam. Kas jāzina un jāprot, lai kļūtu par "Latvenergo" vēja un saules parku direktoru?

"Latvenergo" zaļās enerģijas misijai esmu pievienojies kopš 2022. gada. Iespējams, iznāk, ka esmu labais piemērs reemigrācijas procesam, jo uz dzīvi Latvijā biju atgriezies pēc ārzemēs kopumā piecpadsmit pavadītiem gadiem.

Kā pusaudzis esmu mācījies vidusskolā Vācijā, augstskolas bakalaura un maģistra grādu ieguvu Lielbritānijā, kur pēc tam vairāk nekā desmit gadus nostrādāju metro, dzelzceļa staciju un lidostu infrastruktūras objektu būvniecības projektos. Esmu vadījis inženiertehnisko projektēšanu un būvniecības darbus Londonas metro Viktorijas līnijā, Mančestras un Donkasteras lidostās, kā arī citur. Kad man jau bija pāri trīsdesmit, ASV bāzēts inženierkonsultantu uzņēmums, kurā strādāju, piedāvāja darbu Latvijas filiālē – sniedzām inženiertehniskās konsultācijas vietējiem projektiem, tostarp arī "Rail Baltica" infrastruktūras attīstībai.

Pēc tam kādu laiku strādāju arī kādā lielā vietējā būvniecības uzņēmumā. Uzzināju, ka "Latvenergo" meklē cilvēku ar pieredzi liela mēroga projektos, kurš pārzina un prot vadīt ne tikai būvniecību un attīstīt projektus, bet arī sarunāties ar sabiedrību. Izrādījos piemērots un tā nu esmu šeit. Pirmie darbi sākās ar saules enerģijas projektu attīstīšanu, un šobrīd "Latvenergo" jau ir četrpadsmit saules parki, viens no tiem ir arī lielākais Baltijā – Aizputes saules parks.

Cik vēl vajadzētu vēja parkus?

"Latvenergo" plāns līdz 2035. gadam ir uzbūvēt 2,3 GW. Taču ir skaidrs, ka uz to virzīsimies ļoti uzmanīgi. Skatīsimies, kāda būs situācija pieprasījumā un enerģijas ražošanas tirgū kopumā. Ja patēriņš un vajadzības pieaugs, būvēsim klāt.

Bet tas jau nenotiek vienā dienā.

Ne būvniecība, ne arī enerģijas pieprasījums neaug vienā, ne arī nākamajā dienā. Cik zinu, Latvijā lielākie patērētāji šobrīd ir cementa rūpnīca "Schwenk Latvija" ar aptuveni 10 MW pieslēgumu Brocēnos, arī Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Kā patērētāji tie ir augoši, taču ceram arī uz citām, Latvijā samērā jaunām nozarēm.

Datu centri, zaļā ūdeņraža ražošanas projekti – par tiem ne tikai klausāmies, bet arī paši runājām ar potenciālajiem investoriem un uzņēmējiem. Ja izaugsme būs, enerģiju nodrošināsim, jo mums jau tagad ir vairāki augstas gatavības vēja enerģijas projekti, par kuru būvniecības sākšanu "Latvenergo" vadība lēmumu vēl nepieņem – kad vajadzēs, būvēsim.

Kādā tad īsti veidā lētāku elektrību atjaunīgās enerģijas parku tuvumā varat piedāvāt?

Vēja parkā no savas apakšstacijas enerģiju pa tiešo varam piegādāt potenciālajam lieljaudas patērētājam, esošais tirgus regulējums to pieļauj. Lai būtu savstarpēji izdevīgi, līgumiem gan vajadzētu būt ilgtermiņa. Mums Latvijā ir kur augt un attīstīties rūpniecībā! Kaut vai Islandes piemērs: valsts ar 390 000 iedzīvotāju un spēcīgu industriju, jaunu nozaru attīstību, tādēļ gadā saražo un patērē gandrīz 20 teravatstundas (TWh) enerģijas. Tikmēr Latvijā ar 1,8 miljoniem iedzīvotāju kopējais gada patēriņš ir tikai ap 7 TWh. Tas uzskatāmi parāda, ka tautsaimniecības attīstība iet cieši roku rokā ar enerģētikas attīstību.

Kad parki būs sabūvēti, paliksiet bez darba?

Mūsdienās nekas nav vairs vienkārši vai primitīvi – ne ražošana, ne pieprasījums un pārdošana. Arī šeit, Pienavā, sāksies parka uzturēšanas posms, darba pietiks visiem, arī vietējiem iedzīvotājiem – ne tikai augstas kvalifikācijas speciālistiem, jo vajadzēs arī pļaut un kopt teritoriju, uzturēt ceļus.

Ceļus pārņems pašvaldība, parka maksātajam jāpaliek pagastā

Nonākšana līdz šobrīd Latvijā lielākā vēja parka būvniecībai tomēr nebija ātra un viegla. Saskaņošanas procesi aizņēma apmēram desmit gadus, uzskatāmi raksturojot atjaunīgās enerģijas ražošanas objektu ieviešanas gaitu Latvijā. Pienavas vēja parka projektu sāka zviedru uzņēmums "Eolus" un saviem spēkiem to centās īstenot jau kopš 2013. gada. 

Ļoti ilgu laiku Pienavas apkaimes iedzīvotāju un līdz ar to arī pašvaldības vēlme bijusi tikt no šī projekta vaļā. 

Kampaņu laikā aicinājumus nepieļaut parka būvniecību parakstījuši vairāki tūkstoši cilvēku, ilgi dominēja uzskats, ka šo parku būvēt neatļaus.

Iespējams, ka pretestība turpinātos vēl šobaltdien, ja ne 2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā, sankcijas, ekonomiskās jukas un sekojošā elektrības cenu daudzkāršošanās. Vides pārraudzības valsts birojs jau 2019. gada jūlijā bija devis atzinumu par vēja parka izveidi Tukuma novada Pienavā, sākotnējā projektā ieviešot būtiskas korekcijas, piemēram, samazinot sākumā plānoto 28 turbīnu skaitu uz 21. Tomēr Tukuma novada pašvaldība vēja parka būvniecību liedza. "Eolus" tās lēmumu 2022. gadā apstrīdēja Administratīvajā tiesā, gūstot uzvaru. Pašvaldība lēmumu pārsūdzēja, turpināja tiesāties, apstājoties tikai pirms pārsūdzēšanas Augstākajā tiesā.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa

Foto: "Latvenergo" publicitātes

"Lai arī līdz šim ir bijis daudz emocionālu lēmumu no iedzīvotāju un arī pašvaldības puses, tie ir aiz muguras un sākusies praktiskā sadarbība. Tagad atliek tikai būvēt," pagājušā gada 5. novembrī, piedaloties "Pienava Wind" pamatakmens ielikšanas svinīgajā ceremonijā, teica Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa. Sanākot jaunajam deputātu sastāvam pēc administratīvi teritoriālās reformas, jau pirmajā sēdē darba kārtībā bijis iekļauts jautājums par tiesvedības turpināšanu pret "Eolus".

Tagad projekta "Pienava Wind" jauno īpašnieku vadībā vēja parks tuvojas būvniecības noslēgumam. Kā pastāstīja "Latvenergo" projektu vadītājs Emīls Bokalders, lai arī pamatlietas izlemtas, regulāras sapulces ar vietējiem iedzīvotājiem turpinoties. Tajās piedaloties pašvaldības, objekta būvnieku un, protams, "Latvenergo" pārstāvji.

"Zinu, ka daži iedzīvotāji pretojas joprojām, tādēļ projekta attīstītājiem pat nācies izbūvēt pilnīgi jaunus atsevišķu piebraucamo ceļu posmus. Pašvaldība uz būvniecības periodu savus ceļus 5,8 kilometru garumā ir nodevusi projekta attīstītāju rīcībā, esam apmierināti, ka tiem ir ievērojami uzlabota nestspēja, pēc parka nodošanas ekspluatācijā tos atkal pārņemsim savā uzturēšanā. Projekta īpašnieki arī sadzirdēja iedzīvotāju aicinājumus Pienavas ciemā, tāpēc ir atjaunots asfalta segums un ierīkots apgaismojums Bebru ielā. Kopumā esmu patīkami pārsteigts, ka plānotie darbi notiek raiti un pat apsteidz termiņus, kas nozīmē mazāk smagās tehnikas kustību un traucējumu iedzīvotāju ikdienā," vērtējot pirms nepilna gada sākto būvniecības gaitu, Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa saka tagad.

Attiecībā uz "Pienava Wind" paredzētajiem maksājumiem pašvaldības un iedzīvotāju fondā viņš domā, ka reāli tos varēs saņemt no 2028. gada. Tagadējais novada domes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka arī tai daļai, kas no vēja parka iemaksām pienākas pašvaldībai, jāpaliek to pagastu infrastruktūras uzlabošanai, uz kuru zemes šie parki atrodas.

"Atšķirībā no netālu esošā "Laflora Energy" ir diezgan skaidrs, ka, piemēram, siltumnīcu kompleksus šī vēja parka teritorijā neattīstīs. Taču laba vieta jaunu uzņēmumu veidošanai tur noteikti ir, tuvumā pieejams arī darbaspēks gan no ciemiem, gan reģionālajām pilsētām. Kas īsti izveidosies – nezīlēsim, pagaidīsim. Pirms diviem gadiem, piemēram, par datu centru izveidi mūsu novadā runas bija tikai teorētiskas, toties tagad pašvaldībā jau zinām, ka veidojas vismaz trīs konkrēti projekti," par tuvāko uzņēmējdarbības attīstības nākotni piebilst Gundars Važa.

Iespaidi un redzētais būvlaukumā

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Moderno torņu iekšpusē visā to garumā iebūvētas speciālas kāpnes. Kad torņi samontēti – arī lifti, kas augstāku darba efektivitāti nodrošinot gan turbīnas testēšanas, gan arī pēc tam vēja parka iekārtu apkopes periodos. Kāpnes faktiski gan esot paredzētas papildu darba drošībai un neparedzētiem gadījumiem. Ja speciālistiem darbiem uz torņa turbīnu vai spārniem ikdienā būtu jākāpj tikai pa kāpnēm 169 metru augstumā, tas prasītu pārāk daudz spēka, laika un palielinātu kopējās turbīnu, kā arī torņu uzturēšanas izmaksas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Spārni, ko iestiprina turbīnas rotorā, ir 81,5 metrus gari. Iespaidīgs, monolīts kompozīta izstrādājums, kam apjomīga plānošana un visaugstākā precizitāte nepieciešama gan transportēšanā, gan arī turbīnas rotora montēšanā. Izrādās, ka spārniem apkope un, piemēram, tīrīšana nepieciešama ne tikai no ārpuses, bet arī iekšpuses. Taču tas esot "samērā vienkārši" – speciālists ar liftu uzbrauc līdz turbīnai, rotors jāaptur pozīcijā, kad spārns atrodas horizontāli, un tālāk jau kā pa peronu, nokļūšanai līdz spārna galam vairs nav nepieciešamas pat kāpnes.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Zemgales līdzenumi ir piemēroti vēja parku attīstībai, jo šajā reģionā ir stabils un pastāvīgs vējš, kas nepieciešams efektīvai vēja enerģijas ražošanai. "Pienava Wind" projektā turbīnu torņu montāža notiek pilnībā no metāla konstrukcijām. Netālu esošajā "Laflora Energy" vēja parkā torņu būvniecībai bija izmantota cita metode: uz pamatiem vispirms lika vairākus posmus ar dzelzsbetona konusveida gredzeniem, jo parks izvietots purvā, praktiski jūras līmenī, līdz ar to torņi efektīvai vēja ķeršanai bija nepieciešami augstāki.

Publikācija tapusi sadarbībā ar AS "Latvenergo"