Pēc oktobrī notikušā pasaules aršanas čempionāta rīkošanas nu arī daudzās pasaules valstīs zināmā Kuldīgas novada Padures pagasta SIA "Upeskalni AB" patlaban ir ceļā uz ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu. Baibai un Arvim Mikāliem piederošā saimniecība 1000 ha platībā nodarbojas ar augkopību – audzē graudaugus, rapšus, zirņus un pupas un šogad atzīmē 30. gadskārtu. SIA "Upeskalni AB" pārvaldnieks, pasaules labāko arāju cieņu nopelnījušais Normunds Feters–Fekters intervijā "Agro Topam" stāsta par saimniecībā izmantotajām augsnes apstrādes tehnoloģijām, vērtē jaunos atbalsta piešķiršanas nosacījumus un ES sākto virzību uz zaļo saimniekošanu. 

Ar kādu augsnes apstrādes tehnoloģiju strādā "Upeskalni AB"?

Daļu zemju aram, daļu apstrādājam ar minimālo apstrādi. Pēc rapšiem, zirņiem un pupām sējam tiešajā sējā. Ar šo tehnoloģiju vēl eksperimentējam, trešo gadu vērtējam, pēc kāda priekšauga labāk ir sēt tiešajā sējā. "Upeskalnu" saimnieki ir arī "Amazone Grupa LV" īpašnieki, ņemam izmēģinājumiem arī jaunu tiešās sējas sējmašīnu. Saimniecībai "Upeskalni AB" pieder divas parastās sējmašīnas. Aram tās augsnes, ko tajā brīdī var art. Ļoti sausas māla augsnes art ir neiespējami. Un arī nebūs rezultāta.

Kādi ir šā brīža secinājumi par tiešās sējas tehnoloģiju?

Līdz šim neesmu novērojis, ka ar tiešās sējas tehnoloģiju būtu vairāk jāsmidzina. Kā pārmetums Latvijai ir izskanējis, ka Eiropā smidzinājumu daudzumu mazina, bet mēs tos palielinām. Tā ir puspatiesība! Turklāt sliktāka nekā patiesība. Esmu runājis ar daudzu ES dalībvalstu saimniekiem. Viņi smidzina 12, 15, 16 reižu. Ja smidzinājumu daudzums ir mazināts divas reizes, tad, protams, tas ir samazinājums. Ja Latvijā smidzināja divas reizes un patlaban kaut kādu iemeslu dēļ smidzina trīs reizes, tas ir palielinājums. Vispārināšana šajā gadījumā nozīmē absolūtu puspatiesību! 

Mēs uz lauka bez vajadzības nebraucam. Šogad fungicīdus smidzinājām pavisam maz, vērojam uz laukiem vajadzību pēc tiem. To sauc par integrēto audzēšanu. Šajā gadā bija sauss laiks, patogēni neattīstījās, tāpēc nesmidzinājām. Vien tad, kad veidojās vārpas, lai sargātu tās un karoglapu, devām nelielu devu fungicīdu. Zinu saimniekus, kuri smidzina trīs reizes un dara to pēc noteikta laika. 

Mēs vērtējam procesus dabā. Iekšējā pārliecība teic, ka vajag laukus uzraudzīt, nedarīt to, ko nevajag, lai gan tas prasa piepūli un laiku. Visi lauki ir jāapskata ik pēc 2–3 dienām. Aizpērn no Talsu puses pamanījām rūsu mūsu kaimiņu laukos. Tiem piegulošo mūsu lauka pusi pastiprināti sargājām. Devām profilaksei smidzinājumu, jo zinājām, ka slimība no tās puses nāks.