Saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām dalībvalstīm, tostarp Latvijai, ik gadu.

Konvencijas sekretariātam ir jāsniedz inventarizācija par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti valstī. Latvijas inventarizācijā iekļautas gan tiešās SEG (CO2, CH4, N2O, PFC, HFC, SF6), gan prekursoru (NOx, CO, NMGOS un SO2) emisijas, kas aprēķinātas laika posmam, sākot no 1990. gada līdz gadam x-2 (piemēram, 2024. gadā par 2022. gadu). 

SEG emisijas iedala piecos sektoros: enerģētika, rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana, lauksaimniecība, zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošana. Lauksaimniecība Latvijā ir trešais lielākais SEG emisiju avots, kas 2022. gadā radīja 22,2% lielu SEG emisiju īpatsvaru.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža un vides zinātņu fakultātes asociētā profesore, inženierzinātņu doktore Laima Bērziņa Latvijā ir atbildīgā par lauksaimniecībā radīto SEG emisiju aprēķinu. Viņa ar SEG emisiju inventarizāciju darbojas kopš 2012. gada. Intervijā "Agro Topam" L. Bērziņa stāsta par SEG emisiju rašanās avotiem, aprēķinu veikšanu un šo emisiju mazināšanas iespējām.