Par slazdu nav pārspīlēts. Kā citādi lai sauc plastmasas uzvaras gājienu, sākot ar 50. gadiem, un satriecošo atziņu pēdējā desmitgadē, ka cilvēku radītais materiāls kļuvis par lielāko planētas piesārņotāju.

Latvija nav izņēmums – no izlietotā plastmasas iepakojuma tikai nedaudz vairāk par pusi nonāk pārstrādē. Kur paliek pārējais?

Cik nav skatīti šausminošie skati ar plastmasas atkritumu salām pasaules lielajos ūdeņos. Piemēram, Klusajā okeānā viena apmēros jau sasniegusi Francijas, Vācijas, Itālijas un Polijas teritoriju, kopā ņemot. Baltijas jūrā nav neko labāk. Vides pētnieku dati liecina, ka Rīgas līcis ir otra ar plastmasu piesārņotākā vieta Eiropā aiz Ēresunda šauruma.

Taču pasaules valstis tā vietā, lai ierobežotu plastmasas postu, par ko četrus gadus notiek sarunas ANO, konkrētai rīcībai vēl nespēj vienoties. Pret plastmasas ražošanas un patēriņa ierobežošanu iebilda naftas ražotājas Krievija un Saūda Arābija.