Ūdeņradis ir enerģijas nesējs, ko var ražot no dažādiem enerģijas avotiem.

Izmantojot tādus atjaunojamos enerģijas avotus kā vēju, ūdeņradi iespējams ražot bez CO2 emisijām. To sauc par zaļo ūdeņradi – tīru, drošu un efektīvu alternatīvu gan degvielai un gāzei, gan elektroenerģijas ražošanai, kā arī mēslojuma ražošanai. Tas nozīmē, ka zaļo ūdeņradi var izmantot, lai apsildītu mūsu mājokļus, darbinātu mūsu rūpnīcas un transportlīdzekļus un pat nodrošinātu pārtiku uz mūsu galda.

Pateicoties šim plašajam pielietojumam, zaļajam ūdeņradim būs izšķiroša nozīme zaļajā pārejā – mūsu kopīgajos centienos sasniegt oglekļa emisiju neitralitāti un citus klimata mērķus. Tas ir īpaši svarīgi lielās energoietilpīgās nozarēs, piemēram, transportā un rūpnieciskajā ražošanā. 

Nav šaubu, ka zaļā ūdeņraža ieviešana pārveidos mūsu ekonomikas un enerģētikas sistēmas, jautājums ir, kā to panākt pēc iespējas ātrāk.

Es nerunāju par zaļās pārejas tehniskajiem aspektiem, pie tiem strādā daudzi izcili zinātnieki, inženieri un inovatori. Manuprāt, tas ir arī plašāks jautājums par domāšanas veidu un attieksmi. Zaļā pāreja nenotiks bez sadarbības un zināšanu apmaiņas visos līmeņos starp valdībām, uzņēmumiem, universitātēm un citām mūsu sabiedrības daļām.