10. novembrī Brazīlijā sāksies jau trīsdesmitā tā sauktā ieinteresēto valstu konference klimata pārmaiņu mazināšanai, kas ilgs līdz novembra beigām. Jāsaka, reti kura konference tiek sagaidīta tik drūmā noskaņā kā šī.

Sliktu ziņu, sagaidot šo konferenci, netrūkst. Pirmkārt, visticamāk, ka pasaules politiski, ekonomiski un militāri spēcīgākā valsts, kas vienlaikus ir arī otrs lielākais atmosfēras piesārņotājs, proti, ASV, tajā nepiedalīsies vispār. Tas dos pamatīgu triecienu gan konferences prestižam, gan tās spējai pieņemt nozīmīgus lēmumus, jo ASV bija arī nozīmīgākais finanšu avots klimata pārmaiņu apturēšanas centienos, un finansējums jau ilgstoši ir bijis visas klimata cīņas Ahilleja papēdis. Taču ar to nebeidzas – tikko notikušajās ANO Starptautiskās jūrniecības organizācijas sarunās Londonā ASV izdarīja, konferences dalībnieku vērtējumā, bezprecedenta spiedienu, lai atliktu oglekļa kvotu sistēmas ieviešanu attiecībā uz kuģniecību, un panāca to. Kā ziņo "Financial Times", "Politico" un citi mediji, pārējās valstis šokējusi pret viņām vērstā spiediena politika, draudot ne tikai ar tirdzniecības tarifiem, bet arī personisku vēršanos pret amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem, kas atbalsta klimata aktīvistu virzītās idejas. Neko jau daudz citu no lielvalsts prezidenta, kas uzskata cīņu pret klimata pārmaiņām par žuļicību, kas vērsta pret ASV interesēm, gaidīt nevarēja, un tikai nākotne rādīs, vai šāda nostāja neizlej kopā ar ūdeni no vannas arī bērnu, proti, objektīvi notiekošo nākamās paaudzes tehnoloģisko pārkārtošanos.

Pasaule netiek galā