Tritikāles proteīna kvalitatīvais daudzums ir tāds pats kā kviešiem vai rudziem, tomēr vērojama kvantitatīva atšķirība salīdzinājumā ar minētajiem graudaugiem.

Ņemot vērā ES prasības pēc bioloģiskās daudzveidības paplašināšanas, Latvijā ir iespēja izvērst tritikāles audzēšanu bioloģiskajās saimniecībās. Tritikāle (×Triticosecale) ir labība, kas izveidota, krustojot kviešus (Triticum) un rudzus (Secale), tādējādi tai ir gan kviešu, gan rudzu īpašības. Materiālu sagatavojusi Inga Jansone, AREI vadošā pētniece.

Tritikāle no rudziem ir ieguvusi labu salizturību, no kviešiem – lielāku proteīna daudzumu graudos, ražu un paaugstinātu izturību pret slimībām (piem., melnajiem graudiem Claviceps purpurea). Tritikāle ir izturīgāka pret biotiskiem stresiem (izraisa slimības un kaitēkļi) salīdzinājumā ar kviešu graudiem, kā arī abiotiskiem stresiem, ko rada palielināts mitrums, sausums, augsnes pH reakcija.

Tritikāles platības palielinās

Bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā pēdējos gados tritikāles sējplatības Latvijā palielinās. Analizējot bioloģiskās lauksaimniecības labību sējumu struktūru pēc Oficiālā statistikas portāla datiem laika periodā no 2018. līdz 2020. gadam, sējumu platība graudaugiem 2020. gadā ir pieaugusi par 16% pret 2018. gada sējplatībām. Tritikāles sējplatības salīdzinājumā ar 2018. gadu 2020. gadā ir palielinājušās par 71 ha. Laika periodā no 2018. līdz 2020. gadam, pēc Oficiālā statistikas portāla datiem, bioloģiskajā audzēšanas sistēmā vidējā graudaugu ražība ir 1.52–2 t/ha. Tritikāles raža bioloģiskajā sektorā ir 1.72–2.33 t/ha, kas pārsniedz vidējās graudaugu ražas.