Šonedēļ Eiropas Komisija publiskoja piedāvātos tiesību aktus, kuru mērķis ir līdz 2040. gadam samazināt ES oglekļa pēdu līdz pat 90 procentiem no 1990. gada līmeņa. Vienošanos par šiem dokumentiem jāpanāk tuvāko triju mēnešu laikā, jo Eiropas Komisija ir lēmusi saistīt šos dokumentus ar ANO izvirzītajiem klimata mērķiem 2035. gadam, bet tie visām Parīzes līgumu parakstījušajām valstīm jāiesniedz šā gada septembrī.

ANO klimata izmaiņu koncepcijas izpildsekretārs Saimons Stīls jau nosaucis šos dokumentus par gadsimta svarīgākajiem politikas dokumentiem.

Neskatoties uz svarīgumu, kuru publiskā retorika piešķir šiem plāniem, faktiskā situācija ir tāda, ka Eiropas Savienība mīkstina savus klimata mērķus. Nav jau arī citas izejas – valstu savienībā aug politiskā pretestība Zaļajam kursam un atpalicība no 2030. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanas, bet politiskā darbakārtība izvirza citus uzdevumus – Eiropas iekļaušanos tehnoloģiskajā sacensībā ar ASV un Ķīnu un nepieciešamība būtiski audzēt aizsardzības izdevumus.